Kā aprēķina un publicē Latvijas IKP?

Latvijas tautsaimniecība ir maza un ļoti atvērta, tāpēc eksporta un importa starpība un ārējais pieprasījums ietekmē ceturkšņa rezultātu spēcīgāk nekā lielās valstīs. Otrs izteikti svārstīgs komponents ir ieguldījumi pamatkapitālā, jo būvniecības apjoms lielā mērā seko ES fondu plānošanas periodam: perioda sākumā projekti vēl tikai sākas, beigās tie tiek steidzīgi pabeigti, un tas rada viļņus, kuriem nav sakara ar ekonomikas pamatstāvokli.

Trešais ir sezonalitāte. Neizlīdzinātus datus nedrīkst salīdzināt ar iepriekšējo ceturksni, jo ceturtais ceturksnis vienmēr ir lielāks par pirmo. Salīdzinājumam ar iepriekšējo ceturksni lieto sezonāli un kalendāri izlīdzinātus datus, salīdzinājumam ar pērno gadu var lietot arī neizlīdzinātos.

Iekšzemes kopprodukts mēra to, kas saražots valsts teritorijā, neatkarīgi no tā, kam pieder uzņēmums. Nacionālais kopienākums mēra to, kas pienākas valsts rezidentiem, tas ir, IKP plus no ārvalstīm saņemtie ienākumi mīnus ārvalstu īpašniekiem izmaksātie.

Latvijā ievērojama daļa banku, mazumtirdzniecības un rūpniecības pieder ārvalstu kapitālam, un peļņas daļa aizplūst uz mātesuzņēmumiem, tāpēc nacionālais kopienākums mēdz būt mazāks par iekšzemes kopproduktu. Praktiskā sekas: Latvijas iemaksas ES budžetā tiek rēķinātas galvenokārt no nacionālā kopienākuma, nevis no IKP. Tests, kuru rādītāju lietot: ja jautājums ir par ražošanu valstī, ņem IKP; ja par to, cik valsts iedzīvotājiem paliek, ņem NKI.

IKP uz vienu iedzīvotāju eiro nesalīdzina valstis godīgi, jo cenu līmenis atšķiras. Eurostat tāpēc publicē IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas standartos, izsakot to procentos no ES vidējā rādītāja. Tieši šis rādītājs ES kohēzijas politikā nosaka, kuri reģioni skaitās mazāk attīstīti un var pretendēt uz lielāku atbalsta intensitāti; robežšķirtne vēsturiski ir bijusi 75 procenti no ES vidējā.

Latvijā ir vēl viena īpatnība, kas kropļo rādītāju uz vienu iedzīvotāju: iedzīvotāju skaits jau gadu desmitiem sarūk. Tas nozīmē, ka IKP uz vienu iedzīvotāju var augt arī tad, ja kopējā ekonomika aug lēni, vienkārši tāpēc, ka saucējs kļūst mazāks. Tā nav statistikas kļūda, bet, lasot šādu rādītāju kā labklājības pieaugumu, secinājums var būt pārāk optimistisks.

IKP nemēra nedeklarēto ekonomiku, mājsaimniecībā veikto neapmaksāto darbu, dabas resursu izsīkšanu un ienākumu sadalījumu. Latvijā ēnu ekonomikas apjomu atsevišķi vērtē pētnieki, tostarp SSE Riga ikgadējais ēnu ekonomikas indekss, un šīs aplēses ir aplēses, nevis oficiāla statistika. Tomēr daļu nenovērotās ekonomikas statistikas iestādes aprēķinā iekļauj ar netiešām metodēm, jo to prasa ESA 2010 metodika.

Ja vajadzīgs konkrēts skaitlis, ņem to no Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes vai no Eurostat, nevis no ziņu virsraksta. Katrai publikācijai norādi, vai skaitlis ir faktiskajās vai salīdzināmajās cenās, vai izlīdzināts, un ar ko tas salīdzināts; bez šīm trim atrunām skaitlis nozīmē maz.