Sirds transplantācijas atgrūšana ir tad, kad pacienta imūnsistēma atpazīst donora sirdi kā svešķermeni un uzbrūk tai. Tā tiek uzskatīta par vienu no nopietnākajām sirds transplantācijas komplikācijām, jo atgrūšana var izrādīties letāla, ja to neievēro. Ārsti ļoti rūpējas, lai novērstu sirds transplantāta atgrūšanu, veicot smagas pārbaudes pirms operācijas un izrakstot zāles, kas nomāc pacienta imūnsistēmu. Regulāri diagnostikas testi, piemēram, rentgenstari un sirds biopsijas, ļauj ārstiem uzraudzīt jebkādas atgrūšanas pazīmes. Neskatoties uz šiem pasākumiem, aptuveni 20 procenti sirds transplantācijas pacientu mirst divu gadu laikā orgānu transplantācijas atgrūšanas vai citu komplikāciju dēļ.
Pirms sirds transplantācijas procedūras pacientam tiek veikts stingrs skrīninga process, lai noteiktu, vai operācija ir labākā izvēle. Izvērtējot pacienta emocionālo un psiholoģisko kapacitāti veikt operāciju, ārsti pārbauda viņa un donora asinsgrupu saderību. Asinīs tiek pārbaudītas arī noteiktas antivielas, kas var izraisīt sirds transplantāta atgrūšanu. Atkarībā no situācijas steidzamības sagatavošanās sirds transplantācijai var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām. Ja pacients ir atbrīvots, viņš var turpināt procedūru.
Pēc operācijas pacientam būs jāveic periodiskas pārbaudes ar savu ārstu. Pirmos sešus līdz 12 mēnešus viņam būs jāveic ikmēneša sirds biopsija, lai pārbaudītu, vai nav atgrūšanas pazīmju. Šīs procedūras apstiprināšanai var savienot pārī ar rentgena stariem.
Ārsts arī uzraudzīs vairākas sirds transplantāta atgrūšanas pazīmes, piemēram, augstu drudzi, nenormālu asinsspiediena līmeni un sliktu dzīšanu. Citi sirds transplantāta atgrūšanas simptomi ir sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana un neizskaidrojams nogurums. Jebkura no šīm atgrūšanas pazīmēm ir jāuztver nopietni, jo jebkura orgāna transplantāta atgrūšanas forma var būt letāla, ja tā tiek atstāta bez uzraudzības. Regulāra šo simptomu uzraudzība jāturpina arī pēc pirmajiem 12 mēnešiem.
Pacientam būs arī jāveic vairākas izmaiņas savā jaunajā sirdī visa mūža garumā. Papildus sirdij draudzīgām dzīvesveida izmaiņām, piemēram, smēķēšanas atmešanai un alkohola patēriņa samazināšanai, viņam regulāri būs jālieto imūnsupresīvi līdzekļi. Šīs zāles vājina imūnsistēmu, samazinot sirds transplantāta atgrūšanas risku. Tā kā šīs zāles nomāc imūnsistēmu, pacientam būs arī ļoti jāuzmanās, lai saglabātu savu vispārējo veselību. Tas nozīmē regulāru fizisko slodzi, pareizu uzturu un stresa faktoru mazināšanu viņa dzīvē.