Lai atpazītu teikumus ar paradoksāliem elementiem, klausītāji vai lasītāji var izveidot spēcīgu paradoksu jēdzienu un meklēt teikumos vai frāzēs īpašus loģiskus uzstādījumus. Paradokss ir terminu pretruna. Teikumiem ar šīm loģiskajām pretrunām ir dažādas lomas komunikācijā un mākslā. Izpētot, kā valodā tiek lietots paradokss un ko tas attēlo, indivīdi var attīstīt savas prasmes teikumu identificēšanā ar paradoksu.
Viens veids, kā iemācīties identificēt teikumus ar paradoksu, ir aplūkot šāda veida teikumu piemērus. Paradoksāls teikums var būt ļoti īss vai daudz garāks. Klasisku īso formu paradoksa piemēru var redzēt izteikumā, piemēram, “mazāk ir vairāk”. Lai gan angliski runājošie parasti saprot šīs frāzes subjektīvo nozīmi, tās sejā parādās klasisks paradokss, jo “mazāk” pēc tās burtiskās definīcijas nevar būt “vairāk” un tehniski ir tās polārais pretstats.
Garāki teikumi ar paradoksu bieži ir daļa no literāriem vai dramatiskiem citātiem. Daudzi dažādi piemēri var parādīt lasītājiem, kā literatūrā darbojas paradokss. Viens klasisks piemērs ir saglabājies gadu desmitiem, pat kļuvis par populāru terminu mūsdienu angļu valodā: “Orvels”.
Vārda “Orvels” lietojums ir atsauce uz rakstnieku Džordžu Orvelu, kurš plaši izmantoja paradoksu, lai ilustrētu mānīgas valodas korumpējošo spēku kādā režīmā, īpaši savās populārajās grāmatās 1984. gadā un Dzīvnieku fermā. Piemēram, Orvela paradoksālais citāts, kas atrodams Dzīvnieku fermā, skan šādi: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.” Paradokss šeit var būt vai var nebūt skaidrs lasītājiem; ja visi dzīvnieki būtībā ir vienlīdzīgi, nevajadzētu būt šādam salīdzinājumam, un frāze “vienlīdzīgāka par citiem” pati par sevi ir nedaudz paradoksāla. Šādi paradoksi ir literāra ierīce, kas liek lasītājam apstāties un apdomāt autora nozīmi.
Vēl viens veids, kā atpazīt teikumus ar paradoksu, ir saprast dažādas frāžu klases, kas parasti satur paradoksu. Viens no tiem ir oksimorons. Oksimorons pēc definīcijas ir frāze vai teikums ar paradoksu. Kā piemērus var minēt tādas frāzes kā “jumbo garneles” vai “paātrināta kavēšanās”. Tie var rasties pilnīgi nejauši, vai arī tie var būt apzināti izveidoti, lai izteiktu ironiju.
Tie, kas vēlas saprast, kā darbojas paradokss, var arī sadalīt teikumus loģiskās klauzulās. Garāks paradoksāls teikums bieži ietver divus teikumus, kas atdalīti ar kolu, semikolu vai citu pieturzīmi. Ja šīs klauzulas ir pretrunā viena otrai, teikums bieži veidos paradoksu.