TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kā atrast bērnam valsts apmaksātu ārstu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā bērnu veselības aprūpi apmaksā valsts, un ceļš pie speciālista gandrīz vienmēr sākas pie ģimenes ārsta, kura pacientu sarakstā bērns ir reģistrēts. Prakses un ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, var atlasīt paša dienesta uzturētajā sarakstā.

Latvijas sistēma ir veidota tā, ka bērnam nav jāmeklē atsevišķs „bērnu ārsts valsts apmaksātajā grupā“. Bērnu aprūpē pirmais kontakts ir ģimenes ārsts, un daļa ģimenes ārstu ir sertificēti pediatri, kas savā praksē uzņem tikai bērnus. Abi varianti ir līdzvērtīgi: ja praksei ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, vizīte, vakcinācija un profilaktiskās apskates bērnam tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Bērniem līdz noteiktam vecumam valsts apmaksātajos pakalpojumos pacienta iemaksa nav jāmaksā, un tas attiecas arī uz daļu izmeklējumu un zāļu kompensācijas. Konkrētie atbrīvojumi un kompensācijas apmēri laika gaitā mainās, tāpēc aktuālais saraksts jāskatās Nacionālā veselības dienesta mājaslapā vai jāpārjautā pašā praksē. Maldīgi ir pieņemt, ka reģistratūrā nosauktā cena attiecas uz valsts apmaksāto pakalpojumu: bieži vien tā ir maksas pakalpojuma cena, jo konkrētajā iestādē valsts apmaksāto vietu vairs nav.

Jaundzimušo pie ģimenes ārsta piesaka vecāki, un to var izdarīt jau grūtniecības laikā, lai bērnam būtu ārsts, kas veic pirmās mājas vizītes. Prakses maiņa ir vienkārša: jāiesniedz iesniegums jaunajā praksē, un iepriekšējais ārsts par to atsevišķi nav jāinformē, jo dati tiek pārcelti reģistrā. Izvēloties praksi, vērts noskaidrot pieņemšanas laikus, vai ir atsevišķas stundas veseliem bērniem, kā darbs organizēts ārsta prombūtnes laikā un cik ātri iespējams saņemt telefona konsultāciju.

Pie bērnu speciālista, piemēram, bērnu neirologa, endokrinologa vai alergologa, valsts apmaksātā kārtībā parasti nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Daļā specialitāšu nosūtījums nav vajadzīgs, un šo sarakstu nosaka regulējums, nevis konkrētā iestāde. Nosūtījums, izrakstītās receptes un izmeklējumu rezultāti ir redzami portālā E‑veselība, un tieši tur vērts pārliecināties, ka nosūtījums tiešām ir izveidots, pirms zvanāt uz pieraksta tālruni.

Rindu garums Latvijā ir galvenais praktiskais šķērslis, nevis pati apmaksa. Pieraksts jāveic pašā ārstniecības iestādē, kurai ir līgums ar dienestu, un viena un tā paša nosūtījuma dēļ ir vērts apzvanīt vairākas iestādes, tostarp ārpus Rīgas, jo termiņi atšķiras ļoti būtiski. Ja bērna stāvoklis pasliktinās gaidīšanas laikā, par to jāinformē ģimenes ārsts, kas var mainīt nosūtījuma steidzamību vai nosūtīt bērnu uz slimnīcu.

Rīcības secība solis pa solim

Vispirms pārliecinieties, ka bērns ir reģistrēts pie ģimenes ārsta un ka praksei ir spēkā esošs līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Tad pierakstiet bērnu uz vizīti un skaidri pasakiet, kāda problēma jārisina, lai ārsts varētu izlemt, vai pietiek ar izmeklēšanu praksē, vai vajadzīgs nosūtījums un laboratorijas analīzes.

Saņemot nosūtījumu, pārbaudiet to E‑veselībā, pierakstieties vismaz divās iestādēs un pierakstiet, pie kura datuma esat rindā. Ja vizīte vairs nav vajadzīga, pieraksts obligāti jāatsauc: neatsaukta vizīte ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rindas kļūst garākas nekā reālā pieprasījuma dēļ.

Kad maksas vizīte tiešām palīdz

Maksas vizīte nav „ātrākā rinda“ valsts sistēmā, bet gan pilnīgi atsevišķs ceļš. Tas nozīmē, ka arī turpmākie izmeklējumi pie šī speciālista visbiežāk būs par maksu, un valsts apmaksātā kārtībā izmeklējumus var pasūtīt tikai ar nosūtījumu no ārsta, kas strādā līgumiestādē.

Samaksāt par privātu konsultāciju ir saprātīgi, ja gaidīšanas termiņš ir garš, bet stāvoklis nav akūts, un vecākiem vajadzīgs otrs viedoklis vai ātra diagnostikas plāna izveide. Akūtā situācijā, piemēram, apgrūtinātas elpošanas, augsta drudža ar izteiktu bērna stāvokļa pasliktināšanos vai traumas gadījumā, nav jāgaida ne rinda, ne privāts pieraksts: jāzvana uz 113 vai jādodas uz tuvāko bērnu uzņemšanas nodaļu.

Kur vērsties, ja rodas strīds

Par ārstniecības kvalitāti un ārsta rīcību sūdzības izskata Veselības inspekcija. Par to, vai konkrētais pakalpojums pienācās bez maksas un vai iestāde drīkstēja pieprasīt samaksu, skaidrojumu sniedz Nacionālais veselības dienests, un tieši tāpēc vizītes dokumenti un maksājuma čeks ir jāsaglabā.

Ārsta sertifikātu un specialitāti var pārbaudīt ārstniecības personu reģistrā, kas ir publiski pieejams. Ja situācija ir sarežģīta, piemēram, runa ir par retu diagnozi vai ilgstošu ārstēšanu ārzemēs, ir vērts konsultēties ar dienesta speciālistiem par pārrobežu aprūpes kārtību, nevis paļauties uz internetā atrastiem citu vecāku stāstiem.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Medicīna un ārstēšana Sadaļas jautājumi ar burtu B Ziņot par neprecizitāti