Abstinences simptomus var ārstēt ar zāļu terapijas, uzvedības modifikāciju, garīgo vingrinājumu un citu terapijas veidu kombināciju. Bieži vien simptomu ārstēšana var turpināties laika gaitā, līdz skartais indivīds jūt, ka ir kontrolējams bez specializētām metodēm. Atcelšanas simptomu ārstēšana jāveic tikai pēc konsultēšanās ar veselības aprūpes speciālistu.
Klonidīns un hlordiazepoksīds ir divas izplatītas zāļu terapijas, ko lieto abstinences simptomu mazināšanai. Šīs zāles darbojas, lai mazinātu abstinences simptomu ietekmi, un parasti tās lieto tikai īsu laiku. Daudzos gadījumos narkotikām, kas izrakstītas kādam, kurš mēģina pārvarēt atkarību, ir vismazākā iespēja izveidot ieradumu. Neskatoties uz šo piesardzības pasākumu, var būt daži gadījumi, kad pacientam var attīstīties atkarība no izvēlētajām ārstniecības zālēm, liekot lietot citu medikamentu vai pārtraukt zāļu lietošanu, lai ārstētu abstinences simptomus kopumā.
Narkotikas, ko lieto abstinences simptomu ārstēšanā, bieži darbojas, bloķējot smadzenēs esošās ķīmiskās vielas, kas veicina noteiktu ķīmisko vielu lietošanu, un var samazināt asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu. Lai gan daudzi atkarības veidi ietekmē vienus un tos pašus smadzeņu apgabalus, tikai medicīnas speciālists var izrakstīt zāles, kas, visticamāk, iedarbosies, un pareizo devu. Ārsts var izrakstīt dažādas zāles atkarībā no pacienta alerģijām, svara, dzimuma un specifiskās atkarības. Atcelšanas simptomus, kas izraisa sāpes, piemēram, galvassāpes, var ārstēt ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem.
Dažos gadījumos ārsts vai konsultants var ieteikt citus terapijas veidus papildus vai tās vietā. Šīs terapijas var ietvert atbalsta grupas vai citus pārskatatbildības pasākumus, kā arī novirzīšanu uz citām aktivitātēm. Šāda veida ārstēšana nerada blakusparādības un var palīdzēt cilvēkiem, kuri jūtas vieni, cenšoties cīnīties ar savām vēlmēm. Šāda ārstēšana bieži vien ir atkarīga no pacienta apņemšanās būt efektīvai.
Dažiem cilvēkiem meditācija vai lūgšana var būt noderīga abstinences simptomu ārstēšanā. Šīs metodes var palīdzēt apmācīt prātu koncentrēties uz kaut ko citu, nevis uz tūlītējām sajūtām un mudinājumiem tajā brīdī. Šī pieeja bieži prasa, lai pacients būtu veltīts režīmam. Bieži vien šī pieeja ir proaktīva un tiek izmantota, pirms indivīdam sāk parādīties abstinences vēlmes vai simptomi.
Hipnoze var būt vēl viena iespēja, lai ārstētu abstinences simptomus dažiem pacientiem, īpaši tiem, kuri nereaģē uz tradicionālākām terapijām vai kuri vēlas izvairīties no zāļu lietošanas. Ar hipnozi indivīdam var rasties mazāk smagi simptomi vai simptomi var pilnībā izzust. Tas ir vēl viens veids, kā ar dabīgiem līdzekļiem mainīt prātu, lai palīdzētu pacientiem visefektīvāk atgūties. Tomēr hipnoze var nebūt piemērota visiem pacientiem, un dažus cilvēkus var nebūt viegli hipnotizēt.