Personai, kas plāno kļūt par algebras skolotāju, ir jāsaprot, ka viņš vai viņa mācīs vairāk nekā algebru. Neatkarīgi no tā, vai koledžā vai vidusskolā/junioru līmenī māca vairāk matemātikas priekšmetu, nevis tikai algebru. Cilvēki, kuri vēlas kļūt par algebras skolotāju, vispirms ir matemātikas skolotāji, un viņiem ne vienmēr ir iespēja izvēlēties, kuras nodarbības viņiem ir uzticēts mācīt. Ir veidi, kā specializēties, piemēram, kļūt par algebras pasniedzēju vai privātu algebras nodarbību vadīšanu, taču lielākā daļa cilvēku šajā jomā parasti ir prasmīgi daudzās matemātikas jomās un var tās viegli iemācīt.
Cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par algebras skolotāju, ir divi vai trīs potenciālie sazarojumi. Viņi var mācīt koledžas līmenī, kopienas koledžas līmenī vai vidusskolas un vidusskolas līmenī. Katrs no tiem apzīmē atšķirīgu izglītības līmeni, taču tie visi sākas vidusskolā, iegūstot ļoti labas atzīmes matemātikā. Ja iespējams, studentiem jācenšas sasniegt skaitļošanas apguvi vidusskolas līmenī un, vēl svarīgāk, jāmēģina apgūt un nokārtot padziļinātās prakses trigonometrijas un skaitļošanas metodes. Ja tas nenotiek, šīs nodarbības joprojām var apgūt koledžas līmenī, taču koledžas kredītpunktu iegūšana par tiem agrāk palīdz uzsākt studijas matemātikas specialitātē.
Persona, kas interesējas par mācībām vidusskolā, apgūs matemātiku, un viņi apgūs progresīvākas priekšmetu izteiksmes, piemēram, ģeometriju un dažādas algebras formas. Viņi var arī pētīt statistiku un dažādas citas uzlabotas tēmas, kas papildina matemātiskās prasmes. Atkarībā no skolas un reģiona bakalaura grāda iegūšana matemātikā var novest pie automātiskas akreditācijas iegūšanas, lai mācītu vidusskolā. Alternatīvi, personai, kas vēlas kļūt par algebras skolotāju, pirms mācīšanas var nākties apgūt papildu akreditācijas programmu.
Kāds, kurš vēlas kļūt par algebras skolotāju kopienas koledžas līmenī, izvēlas nedaudz citu ceļu. Pēc bakalaura grāda iegūšanas šis students piesakās un tiek uzņemts matemātikas maģistra programmā. Pēc tās pabeigšanas viņi var mācīt ne vairāk kā divgadīgajās skolās, un dažreiz viņi iegūst akreditācijas sertifikātu un māca vidusskolās. Viņi mācīs daudz vairāk priekšmetu kopienas koledžas līmenī, tostarp tos, kas pārsniedz skaitļošanu, savukārt vidusskolas skolotājs reti koncentrējas uz vairāk nekā tikai pirmsalgebru, I un II algebru, ģeometriju, trigonometriju un kalkulāciju.
Četru gadu koledžas un koledžas ar absolventu nodaļām meklē skolotājus ar doktora grādu, un dažas kopienas koledžas, kas ir konkurētspējīgas, arī to pieprasa. Tiem, kas vēlas kļūt par algebras skolotāju četrgadīgā universitātē vai augstskolā, noteikti būs jābūt doktora grādam. Visticamāk, ka šajā līmenī tiek mācīts mazāk algebras pamatnodarbību, lai gan dažās pilsētiņās var būt arī ārstnieciskas nodarbības. Tā vietā šie skolotāji var biežāk mācīt daudz sarežģītākas matemātikas tēmas.