Skolotāju trūkumu var izraisīt vairākas lietas, un šī problēma ir pieaugoša problēma daudzās valstīs, kas piedāvā valsts izglītību. Šo jautājumu ir plaši pētījušas dažādas valdības un štati, lai noteiktu, kā vislabāk palielināt skolotāju rindas un kādus faktorus varētu novērst, lai profesijai piesaistītu vairāk cilvēku. Tomēr bieži vien skolotāju trūkumam ir tik daudz iemeslu, ka tos visus novērst var būt grūti.
Vietās, piemēram, ASV, bija jūtams skolotāju trūkums, kad zemākajās klasēs tika samazināta skolotāju un skolēnu attiecība. Tas nozīmēja, ka daudzām skolām bija nepieciešams divreiz vairāk skolotāju, lai mācītu tādu pašu skolēnu skaitu, un tas radīja pieprasījumu, ko ne vienmēr varēja aizpildīt uzreiz. Lielākas apmācības prasības, ierobežojumi pieņemšanai darbā un strukturētāka mācīšanas metode, lai izpildītu noteiktas izglītības prasības, arī padarīja šo jomu nepievilcīgu dažiem cilvēkiem, kuri citādi būtu kļuvuši par skolotājiem.
Vēl viens faktors, ko nevar neievērot, ir skolotāju atalgojums. Īpaši tad, ja atalgojums ir mazāks par dzīves dārdzību, kā tas var būt atsevišķās lielajās pilsētās un pilsētu teritorijās, var būt grūti mudināt skolotājus mācīt, un tas var izraisīt skolotāju trūkumu. Ja atalgojums neļauj saprātīgi iztikt, skolotāji var meklēt jomas, kurās viņi var strādāt, kur viņu atalgojums palielināsies. Ir diezgan nesaprātīgi sagaidīt, ka skolotājs turpinās strādāt apgabalā, kur viņš nekad nevarētu atļauties iegādāties mājokli vai pat nokārtot rēķinus, jo īpaši tāpēc, ka daudziem skolotājiem tagad var nākties finansēt daļu no savām vajadzībām no savām algām.
Atsevišķi rajoni un skolas var ciest no skolotāju trūkuma, jo tie ir bīstami vai slikti finansēti. Tikai daži skolotāji vēlas strādāt vidē, kas apdraud personisku fizisku risku, un var būt grūti mācīt, ja ēkas neatbilst standartiem vai ja skola nevar atļauties modernus un atjauninātus materiālus skolēniem. Papildu faktors, kas var ietekmēt dažus skolotājus, ir tas, kādā valodā runā vienā un tajā pašā valodā. Skolās, kurās ir maz galveno valodu apguvēju, skolotājiem ir vai nu jārunā otrā valoda, vai arī jāattīsta līdzekļi, kā sazināties ar skolēniem, kuri, iespējams, vēl nepārvalda valsts primāro valodu.
Valsts studentiem ir pieaugušas izglītības izmaksas, un to ir izjutuši arī koledžu studenti. Augstākas izmaksas, lai apmeklētu koledžu un kļūtu par skolotāju, var būt tiešs dažu skolotāju trūkuma rezultāts. Tā kā daudzi studenti tagad ir atkarīgi no studentu kredītiem, lai samaksātu par skolu, atalgojums skolotājiem atkal kļūst par problēmu. Kā skolotājs, kuram ir maza atlīdzība, atmaksā kredītus par izglītību un saņem tādu algu, kas uztur dzīves dārdzību?
Alternatīvi, noteiktās jomās, piemēram, matemātikā un zinātnē, tos, kuri varētu mācīt, tā vietā var piesaistīt privātā sektora darbavietas. Privātā sektora darbi var piedāvāt daudz lielāku atalgojumu, un daži cilvēki pēc dažiem gadiem pamet mācībspēku, lai ieņemtu kādu no šiem darbiem, vai arī nekad neplāno mācīt. Tas ir radījis gandrīz pastāvīgu skolotāju trūkumu šajās jomās, īpaši vidusskolas līmenī.
Var būt daudzi citi faktori, kas izraisa skolotāju trūkumu, un tie visi ir jāizvērtē, lai pilnībā nokomplektētu skolas un novērstu problēmu. Šādai vērtēšanai ir jābūt sarežģītai un jāmeklē veidi, kā piesaistīt skolotājus, attiecīgi kompensēt viņiem, piedāvāt vidi, kurā viņi var vislabāk veikt savu darbu, un motivēt viņus palikt skolotājiem, nevis aiziet strādāt privātajā sektorā. Dažas šo novērtējumu jomas ir vērstas uz to, kā racionalizēt skolotāju apmācību vai palīdzēt radīt lielāku finansējumu apmācībai, lai skolotājiem nebūtu jāiesaistās profesijā ar lieliem aizdevumiem, kas viņiem jāatmaksā.