Kā es varu vingrot ar beta blokatoriem?

Beta blokatori samazina pacienta sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu. Sirdsdarbības ātruma samazināšanās notiek gan tad, kad pacients atpūšas, gan tad, kad pacients ir aktīvs. Tas nozīmē, ka smags vingrinājums var nepalielināt sirdsdarbības ātrumu virs noteikta līmeņa, neatkarīgi no tā, cik smags ir treniņš. Pacientiem, kuri ir pieraduši sasniegt noteiktu mērķa sirdsdarbības ātrumu, iespējams, būs jāpielāgo mērķa skaits, kad viņi sāk lietot beta blokatorus. Aktivitātes līmenis un fiziskās slodzes ilgums var palikt tāds pats kā pirms pacients sāka lietot šīs zāles.

Kā vispārīgs norādījums, pacienti var samazināt savu mērķa sirdsdarbības ātrumu par tādu pašu sitienu skaitu minūtē, kā beta blokatori samazina sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī. Vingrinājumi ar beta blokatoriem var izraisīt sirdsdarbības ātruma samazināšanos, tāpēc šī vadlīnija nederēs visiem pacientiem. Pacientam ir iespējams izmantot slodzes skalu, nevis mērķa sirdsdarbības ātrumu, kad viņš vai viņa sāk vingrot ar beta blokatoriem. Slodzes skala balstās uz subjektīviem iespaidiem par to, cik smags treniņš šķiet pacientam, un daudzos gadījumos var būt uzticamāks par pielāgotu mērķa sirdsdarbības ātrumu.

Lai gan daudziem pacientiem, kuri lieto beta blokatorus, nav blakusparādību, ir dažas retāk sastopamas parādības, kas var apgrūtināt pacienta vingrinājumus ar beta blokatoriem. Šīs zāles var izraisīt reiboni, nogurumu vai elpas trūkumu, kas var padarīt smagu treniņu neērtu. Lai izvairītos no traumām, pacientiem jāieklausās savā ķermenī, nevis jāspiež. Šīs blakusparādības laika gaitā bieži vien mazinās, tāpēc mērena vingrošana sākumā var būt noderīga pacientiem, kuri joprojām pielāgojas šīm zālēm. Pacientam jāpastāsta ārstam, ja blakusparādības joprojām ir smagas, jo tas var norādīt, ka ir jāizmēģina cits beta blokators vai cita deva.