Kā kļūt par inženierzinātņu pasniedzēju augstskolā?

Latviešu valodā vārdam lektors ir šaurāka nozīme nekā angļu valodā: tas ir konkrēts akadēmiskais amats, nevis vispārīgs apzīmējums ikvienam, kas lasa lekcijas. Akadēmisko amatu kāpnes veido lektors, docents, asociētais profesors un profesors, un katrā nākamajā līmenī aug prasības gan pret zinātnisko grādu, gan pret publikācijām, projektu vadību un studentu darbu vadīšanu. Docenta un augstākus amatus parasti var ieņemt persona ar doktora grādu, savukārt lektora amatam bieži pietiek ar maģistra grādu un pārliecinošu praktisko pieredzi nozarē.

Tipiskais ceļš sākas jau studiju laikā. Students iesaistās pētniecības projektā vai laboratorijas darbā, pēc maģistra studijām iestājas doktorantūrā un vienlaikus vada praktiskās nodarbības vai laboratorijas darbus kā zinātniskais asistents. Pēc promocijas darba aizstāvēšanas viņš piesakās konkursā uz akadēmisko amatu. Inženierzinātnēs īpaši augstu vērtē paralēlu darbu uzņēmumā, jo studenti ļoti ātri pamana, vai pasniedzējs runā par reāliem projektiem vai tikai par mācību grāmatu.

Latvijā inženierzinātnes plašākajā apjomā māca Rīgas Tehniskā universitāte, bet attiecīgas programmas ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, Ventspils Augstskolā, Liepājas Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, savukārt lietišķajā pētniecībā nozīmīga loma ir zinātniskajiem institūtiem, piemēram, elektronikas un datorzinātņu jomā. Papildus akadēmiskajam amatam pastāv arī viesdocētāja un nozares eksperta statuss, ko izmanto, lai uz vienu kursu piesaistītu praktiķi no uzņēmuma. Tas ir reālākais sākums cilvēkam, kurš strādā ražošanā un negrasās pamest uzņēmumu.

Šo ceļu nevajag jaukt ar darbu profesionālās izglītības iestādē. Tehnikumā vai koledžā strādā pedagogs, un viņam papildus nozares izglītībai nepieciešama pedagoģiskā izglītība vai atbilstoša profesionālās pilnveides programma, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību. Augstskolā pedagoģiskā izglītība nav obligāta prasība, taču mūsdienās gandrīz visas augstskolas prasa apgūt augstskolas didaktikas kursu, jo lekciju lasīšana un studiju rezultātu vērtēšana ir atsevišķa prasme.

Praktiskā secība ir apmēram šāda. Vispirms jāizvēlas augstskola un katedra un jāsazinās ar tās vadītāju, jo konkursi tiek izsludināti uz konkrētām vakancēm un bieži konkrētam studiju kursam. Tad jāsakārto dokumenti: dzīves un darba gājums, zinātnisko publikāciju saraksts, izstrādāto vai plānoto studiju kursu apraksti, grādu apliecinoši dokumenti. Paralēli ir vērts iegūt pirmo pasniegšanas pieredzi kā vieslektoram vai prakšu vadītājam, jo konkursā tas ir redzams arguments. Biežākā kļūda ir pieteikties tikai ar spēcīgu ražošanas pieredzi bez publikācijām un bez kursa piedāvājuma, jo komisija tad nesaprot, ko cilvēks tieši pasniegs.