TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par nekustamā īpašuma vērtētāju?

Īsā atbilde

Jāiegūst atbilstoša augstākā izglītība, jāuzkrāj praktiskā pieredze pieredzējuša vērtētāja vadībā un jānokārto sertifikācijas eksāmens akreditētā personu sertificēšanas institūcijā. Sertifikātu izsniedz konkrētā vērtēšanas jomā, un tā uzturēšanai nepieciešama regulāra prakse un kvalifikācijas pilnveide.

Izglītības pamatā parasti ir studijas ekonomikā, finansēs, būvniecībā, zemes ierīcībā vai nekustamā īpašuma pārvaldībā. Latvijā šādas programmas piedāvā vairākas augstskolas, un ar lauksaimniecības zemi un zemes ierīcību saistītās zināšanas tradicionāli iegūst Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Papildus augstskolas programmai gandrīz vienmēr nepieciešami specializēti vērtēšanas kursi, kuros apgūst vērtēšanas standartus, metodes un atskaites sagatavošanu.

Vērtēšanas darbs balstās uz trim pieejām. Salīdzināmo darījumu pieeja izmanto reāli notikušu līdzīgu īpašumu darījumu cenas, koriģējot tās pēc platības, stāvokļa, atrašanās vietas un citām atšķirībām. Ienākumu pieeja vērtē īpašumu pēc tā spējas radīt nomas vai īres ieņēmumus. Izmaksu pieeja aprēķina, cik maksātu līdzvērtīga objekta izveide, atskaitot nolietojumu. Vērtētājs apseko objektu, pārbauda dokumentus zemesgrāmatā un kadastra informācijas sistēmā, analizē tirgu un sagatavo vērtējuma atskaiti, kurā pamato izvēlēto pieeju un pieņēmumus.

Sertifikācija ir atslēgas solis, jo bankas kredīta nodrošinājuma vērtējumus, tiesu ekspertīzes un vairākus normatīvajos aktos paredzētus vērtējumus pieņem tikai no sertificētiem vērtētājiem. Sertificēšanu veic akreditēta personu sertificēšanas institūcija, pārbaudot izglītību, praktiskās pieredzes apjomu, iesniegtos darbus un teorētiskās zināšanas. Pēc sertifikāta saņemšanas notiek periodiska uzraudzība un atkārtota sertificēšana, un vērtētājam jāievēro profesionālās ētikas prasības, tostarp neatkarība no darījuma iznākuma.

Profesiju mēdz jaukt ar vairākām citām. Kadastrālā vērtība, ko aprēķina Valsts zemes dienests pēc vienotas metodikas un ko izmanto nodokļa aprēķinam, nav tirgus vērtība, un to nenosaka privāts vērtētājs. Nekustamā īpašuma aģents pārdod un pērk īpašumus, un viņa interese ir darījums, nevis neatkarīgs vērtējums. Mērnieks un zemes ierīcības speciālists nosaka robežas un veic uzmērīšanu, bet ne vērtību. Būvinženieris vai eksperts vērtē tehnisko stāvokli, kas vērtētājam ir ieejas dati, nevis rezultāts.

Ja jums vajadzīgs vērtējums, nevis profesija, noderīgi zināt divas lietas. Pirmkārt, pasūtot vērtējumu kredītam, noskaidrojiet bankā, kuru vērtētāju atzinumus tā pieņem, citādi būs jāmaksā divreiz. Otrkārt, pasakiet vērtētājam vērtējuma mērķi: kredīta nodrošinājumam, mantojuma sadalei, tiesai vai pārdošanai sagatavotajā vērtējumā atšķiras gan vērtības veids, gan pieņēmumi. Sagatavojiet dokumentus jau iepriekš: zemesgrāmatas apliecību, kadastra datus, būvniecības dokumentāciju un informāciju par nomas līgumiem. Tas saīsina darba laiku un mazina izmaksas.

Ienākšanai profesijā ir viena praktiska grūtība, par kuru reti runā: pieredzi nevar iegūt bez darba vietas, bet darba vietu grūti atrast bez pieredzes. Risinājums parasti ir sākt par asistentu vērtēšanas uzņēmumā, kur var vākt datus, gatavot objektu aprakstus un mācīties atskaišu struktūru. Šis posms mēdz ilgt vairākus gadus, un tikai pēc tā ir jēga pieteikties sertifikācijai.

Ko sagaidīt no ikdienas darba

Vērtētāja darbs apvieno lauka darbu, dokumentu analīzi un rakstīšanu: viens objekts nozīmē apsekojumu ar fotofiksāciju, datu vākšanu, aprēķinus un atskaiti, par kuras saturu vērtētājs atbild ar savu parakstu un reputāciju. Daudzi strādā vērtēšanas uzņēmumos, bankās vai kā pašnodarbinātie.

Atbildības dēļ profesionāļi parasti apdrošina savu profesionālo civiltiesisko atbildību, jo kļūdains vērtējums var radīt zaudējumus kredītiestādei vai darījuma pusei. Spiediens uzrakstīt vēlamo skaitli ir reāls, un tieši spēja to atteikt ilgtermiņā nosaka vērtētāja reputāciju.

Kā pārbaudīt saņemto vērtējumu

Atskaitē jābūt skaidri norādītam vērtēšanas mērķim, vērtības veidam, vērtēšanas datumam, izmantotajām pieejām un pieņēmumiem, kā arī salīdzināmajiem darījumiem ar pamatojumu, kāpēc tieši tie izvēlēti. Ja salīdzināmie objekti atrodas citā apkaimē vai citā stāvoklī un korekcijas nav paskaidrotas, tas ir pamats jautājumiem.

Pārbaudiet arī vērtētāja sertifikāta darbības jomu un termiņu, jo sertifikātu izsniedz konkrētai vērtēšanas jomai. Ja vērtējums ir vajadzīgs tiesai vai strīdā par mantojumu, par to ir vērts vienoties jau sākumā, jo prasības šādām atskaitēm ir stingrākas.

Avoti