TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par psihologu Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Lai Latvijā strādātu par psihologu, nepieciešams maģistra grāds psiholoģijā akreditētā studiju programmā un reģistrācija psihologu reģistrā; patstāvīgai praksei papildus vajadzīgs sertifikāts konkrētā darbības jomā. Psihologa profesiju regulē Psihologu likums.

Izglītības ceļš sākas ar bakalaura studijām psiholoģijā, kas dod pamatzināšanas vispārīgajā, attīstības, sociālajā un klīniskajā psiholoģijā, kā arī pētniecības metodēs un statistikā. Pēc tam seko maģistra studijas ar specializāciju, piemēram, klīniskajā un veselības psiholoģijā, izglītības un skolas psiholoģijā, darba un organizāciju psiholoģijā vai juridiskajā psiholoģijā. Akreditētas programmas Latvijā piedāvā vairākas augstskolas, tostarp Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Daugavpils Universitāte.

Specializācija jāizvēlas apzināti, jo tieši tā vēlāk nosaka sertifikāta jomu un to, ar ko drīkst strādāt. Pāreja no vienas jomas uz citu vēlāk nozīmē papildu supervizētu praksi un atkārtotu sertifikāciju, nevis vienkārši jaunu darbavietu. Tāpēc pirms maģistra programmas izvēles ir vērts aiziet uz vismaz divu jomu speciālistu darbavietām un parunāt par ikdienu, nevis izvēlēties pēc kursu nosaukumiem.

Studiju laikā būtiska daļa ir prakse pie pieredzējuša psihologa, kā arī supervīzija, kurā topošais speciālists ar vadītāja atbalstu analizē savu darbu ar klientiem. Ar teorētiskām zināšanām vien nepietiek: darbs ar cilvēkiem prasa prasmi vadīt sarunu, noturēt robežas un atpazīt situācijas, kurās klients jānosūta pie cita speciālista. Supervīzija nav pārejošs studiju posms; pieredzējuši praktiķi to izmanto visu karjeru.

Pēc maģistra grāda iegūšanas persona reģistrējas psihologu reģistrā, un tikai reģistrēts speciālists drīkst lietot psihologa nosaukumu. Patstāvīgai profesionālajai darbībai izsniedz sertifikātu attiecīgajā darbības jomā; lai to iegūtu, jāizpilda prasības par supervīzijas apjomu un jākārto pārbaudījums. Sertifikāts periodiski jāpārreģistrē, uzrādot tālākizglītību un praksi. Sertifikācijas jautājumus risina Psihologu sertifikācijas padome, un kārtību nosaka Psihologu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Svarīgi nejaukt psihologu ar psihoterapeitu un psihiatru. Psihiatrs ir ārsts, kurš drīkst noteikt diagnozi un izrakstīt medikamentus; psihoterapeita kvalifikāciju iegūst papildu apmācībā noteiktā terapijas metodē; psihologs strādā ar izpēti, konsultēšanu un psiholoģisko atbalstu savas kompetences robežās. Atsevišķi jānošķir konsultants, koučs vai dažādu neregulētu kursu absolvents: šie nosaukumi Latvijā nav aizsargāti, un tie neapliecina nedz izglītību, nedz uzraudzību.

Kādās jomās strādā psihologi

Klīniskās un veselības psiholoģijas speciālisti strādā ārstniecības iestādēs, rehabilitācijas centros un privātpraksē. Izglītības un skolas psihologi strādā skolās un pirmsskolās, atbalstot bērnus, vecākus un pedagogus. Darba un organizāciju psihologi nodarbojas ar personāla atlasi, vadītāju attīstību un darba vides izpēti.

Atsevišķa joma ir juridiskā psiholoģija, kurā speciālisti gatavo atzinumus tiesai, strādā ar cietušajiem un ieslodzījuma vietās. Katrai jomai ir sava sertifikācija, un darbība ārpus savas jomas nav pieļaujama, tāpēc, piemēram, atzinumu bāriņtiesai vai tiesai nedrīkst sagatavot jebkurš psihologs.

Kur pārbaudīt speciālista kvalifikāciju

Klients var pārliecināties, vai speciālists ir iekļauts psihologu reģistrā un vai viņam ir derīgs sertifikāts attiecīgajā jomā. Reģistru uztur valsts, un tas ir publiski pieejams, tāpēc pārbaude aizņem dažas minūtes un ir jāveic pirms pirmās apmaksātās konsultācijas.

Aktuālās prasības izglītībai, supervīzijas apjomam un sertifikācijas kārtībai nosaka Psihologu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, kuru spēkā esošā redakcija pieejama normatīvo aktu vietnē likumi.lv.

Ko sagaidīt no pirmās konsultācijas

Pirmajā tikšanās reizē speciālistam jāizskaidro konfidencialitātes robežas, tas ir, kādos gadījumos likums uzliek pienākumu ziņot, piemēram, ja pastāv draudi personas dzīvībai vai bērna drošībai. Jāvienojas arī par tikšanos biežumu, ilgumu, samaksu un atcelšanas kārtību. Ja šie jautājumi netiek izrunāti, tas ir brīdinošs signāls.

Ja cilvēkam ir domas par pašnāvību, smaga depresija, psihotiski simptomi vai atkarība, papildus psihologam nepieciešams ārsts, jo daļa stāvokļu prasa medikamentozu ārstēšanu. Krīzes situācijā jāzvana uz 113 vai 112, un darbojas arī krīzes tālrunis 116 123.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti