Kā kļūt par zvērinātu advokātu Latvijā?

Advokatūra Latvijā ir neatkarīga profesionāla korporācija, nevis valsts iestāde. Zvērināts advokāts sniedz juridisko palīdzību, pārstāv klientus tiesā, sagatavo dokumentus un konsultē, turklāt viņam ir advokāta darbības noslēpuma aizsardzība, ko parastam juriskonsultam likums neparedz. Tieši tāpēc profesijā iekļūst pakāpeniski un ar pārbaudēm. Pirmais posms ir izglītība: nepieciešams valsts atzīts augstākās izglītības diploms tiesību zinātnē, parasti maģistra grāds vai tam pielīdzināma jurista kvalifikācija. Otrais posms ir praktiskā pieredze, ko visbiežāk iegūst, strādājot par zvērināta advokāta palīgu advokāta uzraudzībā, taču likums atzīst arī citu juridiskā darba pieredzi, piemēram, tiesneša, prokurora vai juriskonsulta amatā. Palīga statusu piešķir Advokātu padome, un palīgs jau drīkst veikt daļu advokāta uzdevumu.

Trešais posms ir advokāta eksāmens, kurā pārbauda zināšanas materiālajās un procesuālajās tiesībās, profesionālajā ētikā un advokāta darbības regulējumā. Pēc sekmīga eksāmena kandidāts dod zvērestu un tiek iekļauts zvērinātu advokātu sarakstā, pēc kā drīkst patstāvīgi praktizēt. Likums paredz arī šķēršļus: par advokātu nevar kļūt persona, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai atstādināta no citas juridiskās profesijas.

Plānojot ceļu, noder skaidra secība. Vispirms studijās izvēlieties specializāciju un jau tad meklējiet praksi birojā, kas šajā jomā strādā. Tad panāciet palīga statusu pie patrona, jo bez reāla darba lietās eksāmenam sagatavoties ir grūti. Pēc tam plānveidīgi krājiet pieredzi dažādos procesa veidos, nevis tikai vienā, jo eksāmenā jautā plaši. Visbeidzot pieteicieties eksāmenam tad, kad esat izlasījis aktuālo judikatūru, nevis tikai mācību grāmatas. Biežākā kļūda ir gaidīt, ka darba devējs par visu parūpēsies: atbildība par kvalifikāciju šajā profesijā ir paša kandidāta.

Profesiju bieži jauc ar juriskonsulta darbu uzņēmumā, ar tiesu izpildītāju vai notāru. Juriskonsults nav advokāts un nevar atsaukties uz advokāta imunitāti, zvērināts notārs apliecina darījumus un nevar pārstāvēt vienas puses intereses strīdā, bet zvērināts tiesu izpildītājs izpilda jau pieņemtus tiesas nolēmumus. Klientam tas ir praktiski svarīgi: ja lieta nonāks tiesā, pārstāvības iespējas un konfidencialitātes aizsardzība katrā no šīm profesijām atšķiras.

Vērts saprast arī darba ekonomiku. Advokāts strādā vai nu savā prakses vietā, vai advokātu birojā, un ienākumi ir atkarīgi no klientu loka, nevis no fiksētas algas. Sākumā ienākumi parasti ir nevienmērīgi, tāpēc daudzi apvieno privātos klientus ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības lietām. Klientam savukārt ir tiesības iepriekš vienoties par atlīdzības aprēķināšanas kārtību, un šo vienošanos ir vērts noformēt rakstiski.

Klientam noder zināt vēl divas lietas. Pirmkārt, ja līdzekļu advokātam trūkst, noteiktās lietu kategorijās var pieteikties valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai, par kuras piešķiršanas nosacījumiem informē Juridiskās palīdzības administrācija. Otrkārt, sūdzību par advokāta rīcību izskata Latvijas Zvērinātu advokātu padome, un tieši tāpēc ir svarīgi, ka pārstāvis ir zvērināts advokāts, nevis pašpasludināts „juridiskais konsultants“ bez jebkādas profesionālās atbildības.