TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ir zvērināta revidenta kvalifikācija?

Īsā atbilde

Latvijā angliski runājošo valstu sertificētajam grāmatvedim (CPA) vistuvāk atbilst zvērināts revidents: speciālists, kurš ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenus, ieguvis praktisko pieredzi un saņēmis sertifikātu, kas dod tiesības sniegt revīzijas pakalpojumus un parakstīt revidenta ziņojumu.

Ceļš uz sertifikātu sastāv no trim daļām. Pirmā ir izglītība, parasti augstākā izglītība ekonomikā, finansēs vai vadībzinātnē, kas nodrošina pamatzināšanas grāmatvedībā, nodokļos un tiesībās. Otrā ir praktiskā pieredze revīzijas darbā zvērināta revidenta vai revidentu komercsabiedrības uzraudzībā, jo eksāmenu nokārtošana bez reālas prakses sertifikātu nedod. Trešā ir kvalifikācijas eksāmenu kopums, kas aptver finanšu grāmatvedību, revīzijas metodiku un standartus, nodokļus, komerctiesības un finanšu analīzi.

Profesijas pamatu veido Revīzijas pakalpojumu likums, bet eksāmenu organizēšanu un profesionālās dzīves ikdienu koordinē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, kuras biedriem zvērinātiem revidentiem ir jābūt. Darbā piemēro starptautiskos revīzijas standartus un stingras neatkarības prasības: revidents nedrīkst pārbaudīt uzņēmumu, ar kuru viņu saista finanšu vai personiskas intereses. Sertifikāta saglabāšanai ir jāiziet regulāra profesionālā pilnveide, un darbību uzrauga gan asociācija, gan valsts noteikta uzraudzības institūcija.

Zvērinātu revidentu bieži sajauc ar grāmatvedi. Grāmatvedis kārto uzņēmuma uzskaiti un sagatavo pārskatus, bet revidents tos neatkarīgi pārbauda un sniedz atzinumu par to, vai pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Viena un tā pati persona šīs abas lomas vienā uzņēmumā pildīt nedrīkst. Latvijā ir ieviesta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, tāpēc arī grāmatvedības pakalpojuma sniedzējam ir noteiktas prasības, taču tās ir citas un vieglāk izpildāmas nekā revidentam.

Praksē revidenta atzinums ir vajadzīgs tiem uzņēmumiem, kuri pārsniedz likumā noteiktos apgrozījuma, bilances un darbinieku skaita sliekšņus, kā arī atsevišķām organizācijām neatkarīgi no lieluma, piemēram, finanšu jomas uzņēmumiem. Šie sliekšņi laiku pa laikam tiek pārskatīti, tāpēc konkrēti skaitļi ir jāpārbauda Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Starptautiskajā darba tirgū Latvijas sertifikātam blakus bieži redz arī ārvalstu kvalifikācijas, piemēram, ACCA, taču tās pašas par sevi nedod tiesības parakstīt revidenta ziņojumu Latvijā.

Uzņēmumam, kuram revīzija ir vajadzīga pirmo reizi, sagatavošanās sākas agrāk, nekā liekas. Vispirms ir jāpārbauda, vai pārskata gadā tiešām ir pārsniegti sliekšņi, un tas jādara jau gada laikā, nevis pēc tā beigām. Tad revidents jāizvēlas un līgums jānoslēdz laikus, jo pavasarī brīvu speciālistu ir maz. Pēc tam jāsakārto pamatdokumenti: līgumi, inventarizācijas, debitoru un kreditoru saskaņošanas akti, aizdevumu un ķīlu dokumenti. Visbeidzot jārēķinās ar to, ka revidents prasīs paskaidrojumus par neparastiem darījumiem, tāpēc tiem jābūt dokumentētiem. Labi sagatavota revīzija maksā mazāk nekā tāda, kurā revidents pats meklē trūkstošos dokumentus.

Kam šī kvalifikācija noder

Sertifikāts paver ceļu uz darbu revidentu sabiedrībās, iekšējā audita struktūrās, finanšu vadībā un konsultācijās, jo darba devēji to uztver kā apliecinājumu sistemātiskai domāšanai un labai normatīvo aktu pārzināšanai. Vienlaikus tā ir prasīga profesija ar izteiktu sezonalitāti pavasarī, kad tiek gatavoti gada pārskati.

Aktuālās prasības kandidātiem, eksāmenu grafikus un maksas publicē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, bet normatīvo regulējumu var izlasīt portālā likumi.lv.

Kā izvēlēties revidentu

Pirmais solis ir pārbaudīt, vai konkrētais revidents vai komercsabiedrība ir reģistrā, ko uztur asociācija. Otrais ir noskaidrot pieredzi tieši attiecīgajā nozarē, jo ražošanas, būvniecības un finanšu uzņēmumu revīzijas atšķiras. Trešais ir saprast, kas tieši ietilpst cenā un kurš no komandas faktiski strādās ar uzņēmumu.

Neatkarības prasības nozīmē, ka revidents nedrīkst uzņēmumam vienlaikus kārtot grāmatvedību vai pieņemt vadības lēmumus. Ja piedāvājumā tiek solīts gan sakārtot uzskaiti, gan to pārbaudīt, tas ir iemesls piedāvājumu noraidīt.

Ko nozīmē revidenta ziņojuma veidi

Atzinums var būt bez iebildēm, ar iebildēm, negatīvs, vai revidents var atteikties sniegt atzinumu. Atzinums ar iebildēm nenozīmē krāpšanu: tas norāda konkrētu jomu, kurā revidents nevarēja gūt pietiekamu pārliecību vai kurā uzskata, ka uzskaite atšķiras no prasībām.

Ziņojumā var būt arī apstākļu akcentējums, piemēram, par darbības turpināšanas nenoteiktību. Bankām, iepirkumu komisijām un sadarbības partneriem tieši šīs rindkopas ir svarīgākās, tāpēc gada pārskatā ir vērts izlasīt ne tikai skaitļus, bet arī revidenta ziņojuma tekstu.

Avoti