TJG Online
Veselība un labsajūta

Kā Latvijā darbojas valsts apmaksātā veselības aprūpe?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā finansē no valsts budžeta un administrē Nacionālais veselības dienests, kas slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm. Pacientam pakalpojums nav pilnībā bez maksas: lielākoties jāveic pacienta iemaksa, no kuras atsevišķas iedzīvotāju grupas ir atbrīvotas.

Sistēmas ieejas punkts ir ģimenes ārsts, pie kura cilvēks reģistrējas un kurš risina lielāko daļu veselības jautājumu, izraksta zāles un dod nosūtījumus pie speciālistiem. Daļu speciālistu var apmeklēt bez nosūtījuma, un aktuālo sarakstu publicē Nacionālais veselības dienests. Neatliekamā palīdzība tiek sniegta neatkarīgi no nosūtījuma un rindas, savukārt plānveida pakalpojumiem valsts apmaksātajā apjomā veidojas gaidīšanas rindas, jo katrai iestādei līgumā ir noteikts apmaksājamo pakalpojumu apjoms.

Aprūpe iedalās vairākos veidos. Primārā aprūpe ir ģimenes ārsta prakse un mājas aprūpe, ambulatorā sekundārā aprūpe ietver speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un dienas stacionāru, stacionārā aprūpe ir ārstēšanās slimnīcā, bet atsevišķi darbojas neatliekamā medicīniskā palīdzība, medicīniskā rehabilitācija un paliatīvā aprūpe. Atsevišķa sistēmas daļa ir kompensējamās zāles: noteiktām diagnozēm zāļu izmaksas sedz pilnībā vai daļēji, un kompensācijas apmērs ir noteikts normatīvajos aktos.

Tiesības uz valsts apmaksātu aprūpi ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un vēl vairākām normatīvajos aktos noteiktām grupām, tostarp noteiktos gadījumos Eiropas Savienības dalībvalstu darba ņēmējiem Latvijā. Neatliekamo palīdzību dzīvībai bīstamā stāvoklī sniedz ikvienam. Ceļojot pa Eiropas Savienību, noder Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas dod tiesības saņemt nepieciešamo aprūpi citā dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem.

Praktiski viss sākas ar piereģistrēšanos pie ģimenes ārsta: praksi cilvēks izvēlas pats, iesniedzot pieteikumu izvēlētajā praksē, un to var mainīt arī tad, ja dzīvesvieta nav mainījusies. Ārsts izraksta e-receptes, kuras aptiekā saņem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, un izsniedz nosūtījumus, kam ir derīguma termiņš. Pieteikšanās valsts apmaksātam plānveida izmeklējumam vai konsultācijai parasti nozīmē sazināšanos ar pašu ārstniecības iestādi, nevis ar Nacionālo veselības dienestu, jo rindu veido un uztur katra iestāde.

Divas lietas tiek sajauktas visbiežāk. Pirmkārt, veselības apdrošināšanas polise, ko bieži piedāvā darba devējs, nav valsts sistēmas daļa: tā ir brīvprātīga privāta apdrošināšana, kas sedz maksas pakalpojumus un pacienta iemaksas atbilstoši polises noteikumiem. Otrkārt, valsts apmaksātās aprūpes pieejamība nav tieši piesaistīta tam, cik daudz konkrētais cilvēks ir samaksājis sociālajās iemaksās, jo sistēmu finansē no valsts budžeta kopējiem ieņēmumiem.

Pacienta iemaksa un atbrīvojumi

Pacienta iemaksa ir fiksēta summa par apmeklējumu vai stacionāra dienu, un tās apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos. No iemaksas atbrīvotas vairākas grupas, tostarp bērni, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, trūcīgas mājsaimniecības locekļi un citi normatīvajos aktos minētie iedzīvotāji.

Gada laikā samaksāto pacienta iemaksu kopsummai ir noteikts maksimālais apmērs, un pēc tā sasniegšanas turpmāk kalendārajā gadā iemaksas nav jāveic. Kārtību un aktuālās summas publicē Nacionālais veselības dienests, tāpēc čeki ir jāsaglabā.

Atsevišķi no pacienta iemaksas pastāv maksas pakalpojumi, ko valsts neapmaksā vispār. Pirms pieraksta ir vērts noskaidrot, vai konkrētais apmeklējums notiek valsts apmaksātajā apjomā, jo tā ir biežākā neskaidrība reģistratūrā.

Kā pārbaudīt savu situāciju

Nosūtījumi, izrakstītās receptes, veiktie izmeklējumi un darbnespējas lapas ir redzami e-veselības portālā, kurā var autentificēties ar internetbanku vai eID karti, tāpat kā valsts pakalpojumu portālā latvija.gov.lv. Tur var pārbaudīt arī savu piesaisti ģimenes ārstam.

Ja rinda uz plānveida pakalpojumu ir gara, var interesēties par citām līgumiestādēm valstī, jo rindas garums iestādēs atšķiras. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis ieteikums konkrētā ārstniecības situācijā.

Ja rodas sūdzība

Pirmais solis parasti ir vērsties pie pašas ārstniecības iestādes vadības, jo daudzi jautājumi par pierakstu, dokumentiem vai attieksmi tiek atrisināti uz vietas. Sūdzību ir vērts noformēt rakstveidā, norādot datumus un notikumu secību.

Ja tas nepalīdz, ārstniecības kvalitāti izvērtē Veselības inspekcija. Atsevišķi pastāv Ārstniecības riska fonds, no kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pieprasīt atlīdzību par pacienta veselībai nodarīto kaitējumu; iesniegumus par to pieņem Nacionālais veselības dienests.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Veselība un labsajūta Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti