Kā Latvijā iegūt māsas sertifikātu?
Īsā atbilde
Sertifikāts apliecina māsas kompetenci konkrētā specialitātē, un to izsniedz pēc izglītības, praktiskā darba pieredzes un tālākizglītības prasību izpildes, nokārtojot sertifikācijas pārbaudījumu. Tas nav tas pats, kas reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, kura dod tiesības strādāt profesijā.
Vispirms ir jānošķir divas lietas. Tiesības strādāt par māsu Latvijā rodas no atbilstošas izglītības iegūšanas un reģistrācijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ko uztur Veselības inspekcija. Reģistrācija ir jāatjauno periodiski, un tā ir obligāta ikvienam, kurš praktizē. Sertifikāts savukārt ir brīvprātīgs solis tālāk: tas apliecina padziļinātu kompetenci konkrētā aprūpes jomā un bieži ir priekšnoteikums darbam noteiktās nodaļās vai augstākam atalgojumam.
Ceļš uz sertifikātu sākas ar izglītību. Māsas kvalifikāciju Latvijā iegūst augstskolas studiju programmā, un pēdējo gadu reformas rezultātā māsu sagatavošana ir pārvirzīta uz bakalaura līmeni. Pēc pamatkvalifikācijas iegūšanas māsa uzkrāj praktiskā darba pieredzi izvēlētajā jomā, piemēram, anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes, operāciju aprūpes, bērnu aprūpes vai garīgās veselības aprūpes virzienā. Aktuālo specialitāšu sarakstu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas laika gaitā ir mainījies, tāpēc uz vecāku avotu uzskaitījumu paļauties nevajadzētu.
Pati sertifikācija notiek profesionālajā organizācijā. Māsu sertifikāciju koordinē Latvijas Māsu asociācija sadarbībā ar sertifikācijas padomi, un pretendentam jāiesniedz dokumentu kopums: izglītību apliecinoši dokumenti, izziņa par darba pieredzi, profesionālās darbības pārskats un pierādījumi par apgūto tālākizglītību, kuru uzskaita punktos. Pēc dokumentu izvērtēšanas seko pārbaudījums par attiecīgās specialitātes teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem. Sertifikātu izsniedz uz noteiktu laiku, un pēc tā beigām jāveic resertifikācija, kurā atkārtoti jāpierāda gan praktiskais darbs, gan tālākizglītības punktu uzkrājums.
Praktiskā secība pirms pieteikšanās ir šāda: vispirms pārbauda, vai ieraksts ārstniecības personu reģistrā ir spēkā, tad izvēlas specialitāti un salīdzina savu darba pieredzi ar prasīto, pēc tam savāc tālākizglītības apliecības un sakārto tās hronoloģiski, un tikai tad iesniedz pieteikumu sertifikācijas iestādei. Dokumentus parasti var iesniegt elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu, un par sertifikāciju ir jāmaksā atbilstoši iestādes apstiprinātajam cenrādim. Laika rezerve ir svarīga: dokumentu izvērtēšana un pārbaudījuma norise notiek noteiktos termiņos, nevis tad, kad pretendentam ērtāk.
Ārzemēs iegūta izglītība šo kārtību neatceļ, bet maina pirmo soli. Eiropas Savienībā vispārējās aprūpes māsas profesija ir starp tām, kurām paredzēta automātiska kvalifikācijas atzīšana, taču dokumenti tik un tā jāiesniedz atzīšanai, un jāpierāda valsts valodas prasme atbilstoši profesijai noteiktajam līmenim. Trešajās valstīs iegūtas kvalifikācijas gadījumā parasti nepieciešams akadēmiskās atzīšanas atzinums un atsevišķos gadījumos papildu prasību izpilde.
Ko skaita tālākizglītībā
Tālākizglītības punktus piešķir par profesionālās pilnveides kursiem, konferencēm, semināriem, publikācijām, studentu apmācīšanu un citām aktivitātēm, kuru atzīšanas kārtība ir noteikta iepriekš. Punkti ir jāapliecina ar dokumentiem, tāpēc apliecības jāsaglabā visā sertifikāta darbības laikā.
Praktisks ieteikums ir uzkrāt punktus vienmērīgi, nevis pēdējā gadā pirms resertifikācijas, jo daļa prasību attiecas uz darbības sadalījumu visā periodā.
Noderīgi ir uzturēt vienkāršu sarakstu ar pasākuma nosaukumu, datumu, organizētāju un piešķirtajiem punktiem. Kad pienāk resertifikācija, tieši šāda uzskaite ietaupa visvairāk laika.
Reģistrācija un tās atjaunošana
Ierakstu ārstniecības personu reģistrā var pārbaudīt Veselības inspekcijas uzturētajā publiskajā reģistrā, un to ir vērts izdarīt laikus, nevis pēdējā dienā. Ja reģistrācijas termiņš beidzies, tiesības praktizēt uz laiku tiek zaudētas, līdz ieraksts tiek atjaunots.
Reģistrācija un sertifikācija ir divas atsevišķas procedūras ar atšķirīgiem termiņiem, tāpēc abus datumus ir vērts atzīmēt kalendārā. Darba devējam ir tiesības pārliecināties par abu dokumentu spēkā esamību.
Biežākie pārpratumi
Sertifikāta neesamība nenozīmē, ka māsa nedrīkst strādāt. Tā nozīmē, ka viņa strādā savā pamatkvalifikācijā bez specialitātes apliecinājuma. Un otrādi: derīgs sertifikāts neaizstāj reģistrāciju reģistrā, kas ir pamats praktizēšanai.
Aktuālās prasības, veidlapas un maksas periodiski mainās. Pirms pieteikšanās ir vērts pārbaudīt informāciju sertifikācijas iestādes tīmekļvietnē un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā iegūt māsas sertifikātu?Lai iegūtu medmāsas sertifikātu, jums jāatbilst noteiktām izglītības un pieredzes prasībām. Māsu sertifikācija ir pieej…
- Ar kādiem īpašiem izaicinājumiem saskaras sieviete ugunsdzēsēja?Sieviete ugunsdzēsēja var saskarties ar izaicinājumu nodrošināt vīriešiem paredzētu aizsargaprīkojumu un piedzīvot dzim…
- Cik grūti ir kļūt par ārstu?Lielākajā daļā valstu kļūšana par ārstu ir ilgstošs, stingrs process, kas prasa lielu centību un prasmes. Lai gan starp…
- Cik ilgs laiks nepieciešams, lai kļūtu par dermatologu?Lai kļūtu par dermatologu, ir nepieciešami ilgi studiju un pētījumu gadi. Šie augsti kvalificētie ārsti var sākt sākotn…
- Cik svarīga ir Juridiskās skolas GPA?Lai gan jurista vidējā atzīme (GPA) nav vienīgais rādītājs, cik sekmīgs tiesību studentam būs jurists, tas, atkarībā no…
- Kā ACT rezultāti ietekmē uzņemšanu koledžā?ACT rezultāti var ietekmēt uzņemšanu koledžā a) ļoti daudz b) nedaudz c) nemaz vai d) visu iepriekš minēto. Pareizā atb…