Kā Latvijā iegūt mērnieka sertifikātu?

Vispirms jāsaprot, ka „mērnieks“ nav viena profesija. Sertifikācija ir sadalīta jomās, un tipiski runa ir par zemes kadastrālo uzmērīšanu, ģeodēziskajiem darbiem un zemes ierīcības darbiem. Katrai jomai ir sava sertifikāta veids, savas prasības un savs eksāmens. Cilvēks, kurš drīkst uzmērīt zemes vienības robežas, ne vienmēr drīkst izstrādāt zemes ierīcības projektu, tāpēc pirmais praktiskais solis ir izlemt, ar ko tieši vēlaties nodarboties.

Izglītības prasība parasti nozīmē augstāko izglītību ģeodēzijā, zemes ierīcībā vai citā radniecīgā virzienā. Latvijā šādas programmas ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Otrs obligātais elements ir praktiskā pieredze: jums jānostrādā noteikts laiks mērniecības uzņēmumā tāda speciālista vadībā, kuram sertifikāts jau ir, un šis darbs ir jādokumentē. Tieši dokumentēšana visbiežāk pieviļ, jo pēc gadiem atcerēties, kuros objektos esat strādājis, ir grūti.

Pēc tam seko pieteikšanās kompetences novērtēšanai. Iesniegumam pievieno izglītību apliecinošus dokumentus, prakses aprakstu un darba devēja apstiprinājumu. Novērtēšana ietver rakstisku daļu par tiesību aktiem un tehniskajām prasībām, kā arī praktisko uzdevumu. Sertifikāts tiek izsniegts uz noteiktu termiņu, un to uztur spēkā, regulāri paaugstinot kvalifikāciju un maksājot uzraudzības maksu. Aktuālo prasību un izcenojumu sarakstu publicē pati sertificēšanas institūcija, tāpēc konkrēti skaitļi jāskatās tās mājaslapā.

Praktiski nozīmīgākais publiskais avots ir Valsts zemes dienests. Tas uztur Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, kurā nonāk uzmērīšanas rezultāti, un uztur arī sertificēto personu informāciju. Pasūtītājam tas nozīmē vienkāršu pārbaudes iespēju: pirms līguma slēgšanas var pārliecināties, vai konkrētā persona tiešām ir sertificēta un vai sertifikāts nav apturēts. Mērniekam tas nozīmē, ka viņa darbs tiek pārbaudīts pret kadastra datiem un kļūdas neizzūd.

Atsevišķi jārēķinās ar darba ritmu. Mērniecība ir sezonāls darbs: lauka darbi koncentrējas siltajā laikā, bet ziemā dominē kamerālā apstrāde, dokumentu sagatavošana un saskaņošana pašvaldībās un komunikāciju turētāju iestādēs. Iesācējam tas nozīmē, ka pirmajos gados ienākumi būs nevienmērīgi, un to ir vērts ieplānot. Tas nozīmē arī, ka prakses gadus vislabāk sākt pavasarī, jo tieši tad ir iespēja piedalīties lielākajā skaitā reālu objektu.

Tipiskā iesācēja kļūda ir domāt, ka pietiek ar tehnikas prasmi. Mūsdienu instruments ar globālās pozicionēšanas uztvērēju vai lāzerskeneris dod koordinātas ātri, bet sertifikāciju nesaņem par prasmi turēt instrumentu. To saņem par spēju pareizi piemērot normatīvās prasības, saskaņot robežas ar kaimiņiem, sagatavot juridiski korektus dokumentus un uzņemties atbildību par rezultātu. Otra kļūda ir uzsākt saimniecisko darbību bez reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā un bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.