Kā Latvijā iegūt pārtikas higiēnas apmācības apliecību?

Vispirms uzņēmums jāreģistrē PVD pārtikas uzņēmumu reģistrā, un to jādara pirms darbības sākšanas, nevis pēc. Reģistrācija attiecas arī uz maziem veidiem, piemēram, kafejnīcu, konditoreju mājas apstākļos vai tirdzniecību tirgū; konkrēto formu un to, vai vajadzīga reģistrācija vai atzīšana, nosaka darbības veids.

Pēc tam jāizstrādā paškontroles sistēma uz HACCP principiem: jāapraksta procesi, jānosaka kritiskie punkti, jāfiksē temperatūras, jāplāno uzkopšana un jāievieš izsekojamība. Tikai tad higiēnas apmācība iegūst jēgu, jo darbinieks tiek apmācīts konkrētās uzņēmuma procedūrās, ne tikai vispārīgos principos.

Paralēli jānokārto darbinieku obligātās veselības pārbaudes un jāizveido personāla mape, kurā ir apmācību apliecības, veselības pārbaudes kartes un instruktāžu žurnāls. Uzraudzība ir maksas pakalpojums pēc PVD cenrāža, tāpēc plānotajās izmaksās jāieskaita ne tikai kursa cena.

Vecākā paaudze joprojām runā par „sanitāro grāmatiņu". Tas ir padomju laika jēdziens, un tā vietā šodien ir divas pilnīgi atsevišķas lietas: obligātā veselības pārbaude, ko veic arodveselības ārsts un apmaksā darba devējs, un higiēnas apmācība, ko veic mācību centrs.

Vienkāršs tests, ar ko tās atšķirt: ja dokumentu parakstījis ārsts, tā ir veselības pārbaude un tā atbild uz jautājumu, vai cilvēks drīkst strādāt ar pārtiku. Ja dokumentu izsniedzis mācību centrs, tā ir apmācība un tā atbild uz jautājumu, vai cilvēks zina, kā strādāt. Viena otru neaizstāj, un pārbaudē prasīs abas.

Tipiskākā kļūda ir nopirkt lētu tiešsaistes apliecību vienam cilvēkam, parasti īpašniekam, un uzskatīt, ka uzņēmums ir nodrošināts. Prasība attiecas uz visiem, kas rīkojas ar pārtiku, ieskaitot sezonas palīgus, trauku mazgātājus un kurjerus, kuri pārvadā gatavus ēdienus.

Otra kļūda ir uzskatīt apliecību par galamērķi. PVD pārbaudēs uzņēmumi krīt nevis tāpēc, ka trūkst papīra, bet tāpēc, ka nav strādājošas paškontroles: nav temperatūras pierakstu, nav izsekojamības dokumentu, alergēni nav norādīti ēdienkartē. Papīrs ir lēts, konstatēto neatbilstību novēršana un darbības apturēšana ir dārga.

Trešā kļūda ir domāt, ka apliecība der mūžīgi un jebkur. Ja mainās darba pienākumi, piemēram, cilvēks no zāles pāriet uz virtuvi vai sāk vadīt paškontroli, vajadzīgs cits apmācības līmenis.

Vienkāršā kafejnīcā ar gatavu produktu uzsildīšanu paškontroli var izveidot pats, izmantojot nozares labas higiēnas prakses vadlīnijas. Pārtikas tehnologs vai HACCP konsultants ir reāli vajadzīgs, ja ir gaļas vai zivju pārstrāde, vakuuma un modificētas atmosfēras iepakošana, termiskā apstrāde ar noteiktu glabāšanas laiku, kā arī tad, ja produktu plāno eksportēt vai piegādāt lielveikalu tīklam ar saviem audita standartiem.

Ja neskaidrs ir tieši jūsu darbības veids, ātrākais ceļš ir jautāt PVD teritoriālajai struktūrvienībai pirms darbības uzsākšanas. Konsultācija pirms atvēršanas maksā mazāk nekā pārbūve pēc pirmās pārbaudes.

Konkrētais stundu apjoms, apmācības periodiskums un tas, vai jūsu darbībai vajadzīga reģistrācija vai atzīšana, ir atkarīgs no pārtikas veida un procesa riska, un šīs prasības tiek grozītas. Tāpēc skaitļi un formas vienmēr jāpārbauda spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos un PVD mājaslapā, nevis kursu reklāmās.