TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā Latvijā iegūt radiologa asistenta kvalifikāciju?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Radiologa asistents Latvijā ir ārstniecības persona, tāpēc vajadzīga attiecīga augstākā izglītība medicīnas koledžā vai universitātē un reģistrācija ārstniecības personu reģistrā. Papildus jāapgūst radiācijas drošības prasības, jo darbs notiek ar jonizējošā starojuma avotiem.

Studiju programmā apvieno anatomiju, fiziku, aparatūras uzbūvi, izmeklējumu metodikas un pacienta aprūpi. Apgūst rentgenogrāfijas pozicionēšanu, datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumu protokolus, mamogrāfiju, kontrastvielu lietošanas drošību un rīcību blakusparādību gadījumā. Liela daļa mācību laika paiet klīniskajā praksē slimnīcās, jo prasme strādāt ar reālu pacientu plūsmu auditorijā neveidojas.

Pēc studijām absolvents reģistrējas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, un tikai tad drīkst patstāvīgi veikt izmeklējumus. Profesionālo kvalifikāciju uztur ar tālākizglītību un sertifikācijas pārreģistrāciju, ko organizē profesionālā asociācija sadarbībā ar nozares iestādēm. Iestāde, kurā darbojas rentgeniekārtas, savukārt saņem licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, un darbiniekiem veic individuālās starojuma dozas uzskaiti.

Šo profesiju bieži jauc ar radiologu. Radiologs ir ārsts, kurš apraksta attēlus un sniedz diagnostisko slēdzienu, savukārt radiologa asistents veic izmeklējumu tehniski: sagatavo pacientu, izvēlas ekspozīcijas parametrus, nodrošina attēla kvalitāti un rūpējas par to, lai starojuma deva būtu tik maza, cik saprātīgi iespējams. Atsevišķi jānošķir arī radioterapijas jomā strādājošie speciālisti, kuru darbs saistīts ar ārstēšanu, nevis diagnostiku.

Ikdienas darbs ir daudz vairāk nekā pogas nospiešana. Radiologa asistents pārbauda nosūtījumu un pacienta identitāti, izskaidro izmeklējuma gaitu, izvēlas protokolu un aizsardzības līdzekļus, seko attēla kvalitātei un vajadzības gadījumā uzņēmumu atkārto, dokumentē veikto un rūpējas par aparatūras ikdienas pārbaudēm. Slimnīcā darbs notiek maiņās, tostarp naktīs un brīvdienās, un neatliekamajā palīdzībā tempu nosaka pacientu plūsma, nevis grafiks.

Piemēram, traumpunktā strādājošs radiologa asistents dienas laikā veic desmitiem rentgenuzņēmumu, katrā gadījumā izvērtējot pozicionējumu un aizsardzības līdzekļu lietošanu, bet lielas slimnīcas datortomogrāfijas kabinetā strādājošais vairāk saskaras ar kontrastvielu ievadi un sarežģītiem izmeklējumu protokoliem. Magnētiskās rezonanses kabinetā galvenais drošības jautājums nav starojums, bet magnētiskais lauks, tāpēc tur izšķiroša ir pacienta un telpas pārbaude pirms izmeklējuma.

Ja plānojat šo profesiju, praktiskā secība ir šāda: pārliecinieties par veselības prasībām un gatavību maiņu darbam, izvēlieties akreditētu programmu un pieteikieties uzņemšanai; studiju laikā izmantojiet praksi, lai iepazītu vairākas modalitātes, nevis tikai vienu; pēc diploma nekavējoties nokārtojiet reģistrāciju, jo bez tās patstāvīgi strādāt nedrīkst; pēc tam plānojiet tālākizglītību un specializāciju. Sekojiet arī tam, lai visi sertifikāti un apmācības par radiācijas drošību būtu derīgi, jo iestādes pārbaudē tie tiek prasīti.

Radiācijas drošība darbā

Darbs ar jonizējošo starojumu ir atsevišķi regulēts: iestādei nepieciešama licence vai reģistrācija, nodarbinātajiem, kas pakļauti starojumam, nosaka dozas uzskaiti un regulāras veselības pārbaudes, un jāievēro izmeklējuma pamatotības princips.

Uzraudzību par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem Latvijā veic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, savukārt ārstniecības iestāžu un personu darbību kontrolē Veselības inspekcija. Aktuālās prasības un apmācību kārtību publicē šīs iestādes.

Kur mācīties un ko sagatavot

Programmas piedāvā medicīnas koledžas un universitātes, un aktuālo sarakstu ar uzņemšanas prasībām var atrast Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē. Uzņemšanā parasti nozīme ir fizikas, bioloģijas un ķīmijas sekmēm, jo pirmajos kursos tie ir pamatpriekšmeti.

Pirms izvēles ir vērts aprunāties ar nozarē strādājošu speciālistu un, ja iespējams, apmeklēt kabinetu klātienē. Darbs ietver fizisku slodzi pacientu pārvietošanā, saskarsmi ar smagi slimiem cilvēkiem un darbu naktīs, un tas jāzina pirms studijām, nevis pēc tām.

Pacienta pusē: kas jāzina par izmeklējumu

Pirms izmeklējuma jāinformē personāls par grūtniecību, implantiem, kardiostimulatoru, alerģiju pret kontrastvielu un nieru slimībām, jo tas tieši maina izmeklējuma gaitu vai tā iespējamību.

Katram izmeklējumam ir jābūt nosūtījumam ar pamatojumu: atkārtot uzņēmumu bez vajadzības nav pieļaujams. Iepriekšējo izmeklējumu attēlus un aprakstus ir vērts ņemt līdzi vai zināt, kurā iestādē tie veikti, jo salīdzinājums bieži ir vērtīgāks par jaunu uzņēmumu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti