TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā Latvijā kļūt par azbesta demontāžas darbu veicēju?

Īsā atbilde

Azbesta izmantošana Eiropas Savienībā ir aizliegta, tāpēc šodien runa ir tikai par azbestu saturošu materiālu demontāžu, iekapsulēšanu un utilizāciju. Lai šādus darbus veiktu komerciāli, uzņēmumam nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas atļauja, apmācīti darbinieki un darba veikšanas plāns, par kuru pirms darbu sākšanas informē Valsts darba inspekciju.

Azbests ir bīstams tieši tad, kad materiālu lauž, zāģē vai drupina, jo gaisā nonāk smalkas šķiedras, kuru ieelpošana izraisa plaušu un pleiras slimības, tostarp ļaundabīgus audzējus. Tieši tāpēc regulējums ir vērsts nevis uz materiāla esamību kā tādu, bet uz putekļu rašanās novēršanu darbu laikā. Praksē biežākie objekti Latvijā ir šīfera jumti, ventilācijas kanāli, vecu katlumāju siltumizolācija un dažas būvplātnes.

Uzņēmuma līmenī nepieciešami vairāki priekšnosacījumi. Azbestu saturoši atkritumi ir bīstamie atkritumi, tāpēc to savākšanai, pārvadāšanai un nodošanai apglabāšanai nepieciešama Valsts vides dienesta izsniegta atļauja vai reģistrācija, un atkritumi jānodod poligonam, kas tos drīkst pieņemt. Ja darbi ir daļa no būvdarbiem, papildus jāievēro būvniecības regulējums, tostarp būvkomersanta reģistrācija un atbildīgā būvdarbu vadītāja piesaiste.

Darba aizsardzības prasības ir stingrākas nekā parastos demontāžas darbos. Pirms darbu uzsākšanas jāsagatavo darba veikšanas plāns, jānovērtē risks, darba zona jānorobežo un jāapzīmē, jālieto piemēroti elpceļu aizsardzības līdzekļi un vienreizlietojami aizsargtērpi, materiāls pēc iespējas jāsamitrina un jādemontē vesels, nevis jālauž. Darbiniekiem nepieciešama apmācība par darbu ar azbestu un obligātās veselības pārbaudes, bet darba devējam jāveic gaisa piesārņojuma kontrole un jāuztur nodarbināto uzskaite. Par darbu uzsākšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iepriekš jāpaziņo Valsts darba inspekcijai.

Cilvēkam, kurš vēlas šajā jomā strādāt, ceļš parasti ir šāds: vispirms darbs uzņēmumā, kas demontāžu jau veic, pēc tam speciāla apmācība par darbu ar azbestu, obligātā veselības pārbaude pie arodveselības un arodslimību ārsta un tikai tad patstāvīgs darbs objektā. Ja mērķis ir dibināt savu uzņēmumu, papildus jāsakārto atkritumu apsaimniekošanas dokumenti, transports un vienošanās ar poligonu. Tieši atkritumu plūsmas pierādīšana ir tā daļa, kas visbiežāk aizkavē darbu uzsākšanu, jo pasūtītājs parasti prasa dokumentu par nodošanu jau pie darbu pieņemšanas.

Iedzīvotāji bieži jautā, vai savu šīfera jumtu drīkst noņemt saviem spēkiem. Fiziskā persona savā īpašumā šādus darbus veikt drīkst, un uz to neattiecas komersantiem noteiktās atļaujas, taču atkritumus nedrīkst izmest sadzīves konteinerā, sadedzināt vai aprakt zemē: tie jānodod komersantam, kuram ir tiesības apsaimniekot bīstamos atkritumus. Daļa pašvaldību periodiski organizē azbestu saturošu atkritumu savākšanu par samazinātu maksu, un nosacījumus katra pašvaldība nosaka atsevišķi. Ja vienlaikus tiek mainīts jumta segums, jāpārbauda arī, vai konkrētajam darbam nav vajadzīga būvniecības ieceres dokumentācija, ko iesniedz Būvniecības informācijas sistēmā.

Kādas zināšanas nepieciešamas darbiniekam

Apmācībā jāapgūst azbesta veidi un atpazīšana objektā, šķiedru iedarbība uz veselību, drošas demontāžas paņēmieni, individuālo aizsardzības līdzekļu izvēle un pareiza uzvilkšana, dekontaminācijas kārtība un atkritumu iepakošana, marķēšana un pavaddokumenti.

Uzņēmumam jāspēj pierādīt, ka apmācība ir notikusi un tiek regulāri atkārtota. Pārbaudes gadījumā tieši dokumentācija, nevis mutiski apgalvojumi, ir tas, ko vērtē inspektors.

Darbu secība objektā

Vispirms noskaidro, vai materiāls tiešām satur azbestu, un fiksē objekta sākotnējo stāvokli. Pēc tam sagatavo darba veikšanas plānu, noteiktajā kārtībā informē Valsts darba inspekciju un vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par konteineru un nodošanas laiku.

Objektā darba zonu norobežo un apzīmē, ierīko pārģērbšanās un mazgāšanās vietu, materiālu samitrina un demontē veselu. Noņemtās plātnes uzreiz ievieto noslēgtā, marķētā iepakojumā, nevis krauj atklātā laukumā.

Noslēgumā zonu attīra ar mitro metodi vai putekļsūcēju ar augstas efektivitātes filtru, atkritumus nodod ar pavaddokumentu un saglabā gan šo dokumentu, gan gaisa mērījumu un apmācību apliecinājumus. Strīda vai pārbaudes gadījumā tieši šī dokumentu virkne pierāda, ka darbs veikts pareizi.

Biežākās kļūdas

Visbīstamākā kļūda ir sausa materiāla laušana un zāģēšana ar rotējošiem instrumentiem, jo tieši tad šķiedru koncentrācija gaisā pieaug visvairāk. Tikpat izplatīta kļūda ir demontēto plātņu uzglabāšana atklātā laukumā bez iepakojuma.

Otra izplatīta kļūda ir azbesta jaukšana ar minerālvati vai citiem izolācijas materiāliem. Ja rodas šaubas par materiāla sastāvu, to var noteikt laboratorijā, un tas izmaksā mazāk nekā nepamatoti sākta bīstamo atkritumu procedūra vai, gluži otrādi, neuzmanīga rīcība ar tiešām bīstamu materiālu.

Avoti