Lieldienas sākās kā kristiešu svētki, kas svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos trešajā dienā pēc krustā sišanas. Reliģiskā aspektā tā ir gan diena, gan sezona, un sezona jeb Lieldienu laiks ilgst 50 dienas. Svētku nosaukums vispirms ir cēlies no Pesach, ebreju vārda Pasā, kas ir tieši saistīts ar svētku reliģisko ievērošanu, kā arī to, kā tiek noteikts kalendāra datums. Lieldienas ir svētkiem dots angļu valodas nosaukums, kas cēlies no ģermāņu dievietes Eostres, rītausmas dievietes, vārda.
Svētki tiek uzskatīti par kustīgiem svētkiem vai svētkiem, jo tie katru gadu nenotiek noteiktā datumā. Datumu nosaka baznīcas pavasara ekvinokcija, un tas tiek svinēts pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas ir 21. martā vai pēc tā. Tas var notikt jebkurā laikā no 22. marta līdz 25. aprīlim.
Ar Lieldienām ir saistītas daudzas dažādas reliģiskas svinības un svinības, un tās visas atšķiras atkarībā no atrašanās vietas un reliģiskās pārliecības. Lielais gavēnis, 40 dienu upurēšanas gavēnis, un Vasarsvētki jeb WhitSunday ir daļa no reliģiskās tradīcijas. Lai gan Lieldienas daudziem ir reliģiski svētki, tajās ir attīstījušās arī laicīgās tradīcijas, tostarp Lieldienu zaķa atstātie grozi un cieti vārītu olu dekorēšana. Arī šokolādes olu, zaķu un krustiņu apmaiņa ir ierasta svētku tradīcija.
Lieldienu svinēšana ir gadsimtiem veca, un to mūsdienās ievēro gan reliģiskās, gan laicīgās grupas. Daudzas ar svētkiem saistītās nozīmes abās grupās ir savstarpēji saistītas. Tos uzskata par atjaunotajām lietām gan dzīvē caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos, gan arī dabā. Daži laicīgie simboli, īpaši ola, atspoguļo šīs jaunās dzīves svinības.