Kā top likums ASV Kongresā un kā to dara Saeima?

ASV likumprojektus iedala publiskajos un privātajos. Publiskais attiecas uz sabiedrību kopumā un ir izplatītākais veids; privātais skar konkrētu personu vai šauru personu loku, piemēram, atsevišķu imigrācijas vai kompensācijas gadījumu. Ceļš caur sistēmu abiem ir viens un tas pats. Tekstu var uzrakstīt jebkurš, arī pilsonis vai organizācija, bet iesniegt to var tikai palātas loceklis, un tieši šī atšķirība starp autorību un iesniegšanas tiesībām tiek visbiežāk pārprasta.

Pēc iesniegšanas likumprojektu nodod komitejai, un tieši komiteja ir vieta, kur lielākā daļa priekšlikumu apstājas uz visiem laikiem. Komitejā notiek uzklausīšanas, labojumu apspriešana un balsojums par virzīšanu tālāk. Ja projekts tiek virzīts, to izskata palātas sēdē, kur balso par grozījumiem un par projektu kopumā. Tad tas pats ceļš jāiziet otrā palātā. Ja abu palātu pieņemtās redakcijas atšķiras, atšķirības jānovērš, un tikai vienāda teksta gadījumā projekts nonāk pie prezidenta.

Prezidentam ir trīs iespējas: parakstīt, uzlikt veto vai neko nedarīt. Veto gadījumā Kongress to var pārvarēt, atkārtoti pieņemot likumu ar kvalificētu vairākumu abās palātās. Ja prezidents dokumentu neparaksta, bet Kongress attiecīgajā laikā turpina darbu, likums stājas spēkā arī bez paraksta; ja Kongress pa to laiku beidz sesiju, projekts zūd. Sistēmas jēga ir tā, ka likums prasa divu palātu un izpildvaras saskaņu, un tieši tāpēc ASV likumu pieņemšana ir lēna un lielākā daļa iesniegto projektu nekad nekļūst par likumu.

Latvijā sistēma ir vienpalātas un atšķiras jau pašā sākumā. Satversme nosaka, kas drīkst iesniegt likumprojektu: Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī noteikta daļa vēlētāju. Tas nozīmē, ka Latvijā likumprojekta iesniegšana nav tikai deputāta privilēģija, un valdības iesniegtie projekti praksē veido lielāko daļu pieņemto likumu. Pilsoņu iespēja ietekmēt darba kārtību pastāv divējādi: ar Satversmē paredzēto vēlētāju iniciatīvu, ko organizē Centrālā vēlēšanu komisija, un ar kolektīvo iesniegumu Saeimai, kuram nepieciešams likumā noteikts parakstu skaits.

Saeimā likumprojektu izskata trijos lasījumos: pirmajā lemj par projekta virzīšanu pēc būtības, otrajā izskata priekšlikumus pa pantiem, trešajā balso par galīgo redakciju. Starp lasījumiem projektu sagatavo atbildīgā komisija, un tieši komisijas sēdes ir īstā vieta, kur teksts mainās. Steidzamības gadījumā Satversme pieļauj izskatīšanu divos lasījumos. Pieņemto likumu nodod Valsts prezidentam, kurš to izsludina noteiktā termiņā; tas ir publicēšanas brīdis oficiālajā izdevumā, un tikai pēc tam likums stājas spēkā.

Valsts prezidentam ir arī atturošie rīki. Viņš var likumu ar motivētu pieprasījumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, un tas ir tuvākais Latvijas ekvivalents ASV veto, tikai vājāks. Viņš var arī apturēt likuma publicēšanu uz likumā noteiktu laiku, ja to pieprasa noteikta deputātu daļa, un šādā gadījumā tālākais ceļš var novest līdz tautas nobalsošanai. Praktiski svarīgākais iedzīvotājam ir cits solis: normatīvo aktu teksti un to spēkā stāšanās datumi ir brīvi pieejami vietnē likumi.lv, un tieši tur, nevis ziņu pārstāstos, jāpārbauda, kāda ir spēkā esošā redakcija.