Ir dažādi veidi, kā tikt galā ar galvassāpēm, tostarp iemācīties pieņemt tupus pozīciju, lai izvairītos no kritiena un lēnas sēdēšanas vai piecelšanās. Ja jums nesen ir bijis ilgstošs gultas režīms, iemācieties pakāpeniski sēdēt un piecelties, kamēr jūsu ķermenis atkal pielāgojas kustībai. Turklāt dažreiz hipotensiju izraisa noteiktas zāles vai narkotikas, piemēram, marihuāna, alkohols un pretsāpju līdzekļi, un tādā gadījumā jūs varat to labāk paredzēt. Varat arī runāt ar medicīnas speciālistu par zāļu devas maiņu, labāku uzturu un citiem iespējamiem cēloņiem.
Daži cilvēki var sajust, ka uznāk galvas lēkme, un viņi ieņem tupus pozu. Visbīstamākā šīs sajūtas daļa citādi veselam cilvēkam ir iespēja nokrist un gūt savainojumus. Pietupoties jūs nolaižaties zemē un samazina traumu iespējamību. Var būt noderīgi arī apsēsties vai nostiprināties ar jebkādiem izturīgiem priekšmetiem, kas atrodas tuvumā.
Ja, pieceļoties kājās, jums bieži reibst galva, pakāpeniski iemācieties sēdēt vai stāvēt. Tas var būt īpaši noderīgi cilvēkiem, kuri ir izturējuši vairākus mēnešus vai gadus ilgu gultas režīmu un spēj atkal pārvietoties. Pakāpeniski piecelties sēdus, atstājot daudz laika starp mēģinājumiem, var novērst smagu steigu, kas var rasties, mēģinot piecelties uzreiz. Turklāt daudziem cilvēkiem ir atvieglojums, ēdot mazākas maltītes tālāk viena no otras, lai veicinātu asinsspiediena stabilitāti, jo lielu ēdienu sagremošana pazemina asinsspiedienu un var izraisīt vieglu sajūtu.
Ir zināmi daudzi iespējamie steigas izraisītāji, taču tas, kas izraisa vienu cilvēku, var neizraisīt citu. Ja lietojat alkoholu, lietojat medikamentus vai smēķējat vai ēdat marihuānu, mēģiniet noskaidrot, kurš no šiem iespējamiem izraisītājiem izraisa problēmu, ja ne visi. Zināt, kas to izraisa, var būt ļoti svarīgi, lai uzzinātu, kā ar to rīkoties. Pēc tam, kad lietojat šīs vielas — un dažas stundas pēc tam — iemācieties sagaidīt un sagatavoties reiboņa sajūtai, sēžot vai pieceļoties.
Dažos gadījumos var būt laba ideja meklēt medicīnisko palīdzību šīs problēmas risināšanai. Lai gan lielākajai daļai cilvēku šis stāvoklis var rasties tādu iemeslu dēļ, kas neliecina par medicīnisku problēmu, tā ir iespējama nopietna stāvokļa pazīme. Piemēram, dažos gadījumos tas var būt Adisona vai Parkinsona slimības simptoms. Medicīnas speciālisti var pārbaudīt iespējamos cēloņus, kā arī uzraudzīt asinsspiediena izmaiņas, lai analizētu situāciju.