Uzrakstīt inženierbūvju pavadvēstuli nav tik grūti, kā izklausās, taču tas prasīs mazliet pacietības un izpētes. Pirmais solis ir izpētīt pareizo pavadvēstules formātu un rūpīgi pieturēties pie tā. Noteikti iekļaujiet visu savu kontaktinformāciju un izdrukājiet vēstuli uz augstas kvalitātes papīra un tintes. Pirms nosūtīšanas noteikti rūpīgi izlasiet savu inženierbūves pavadvēstuli un, ja iespējams, palūdziet draugam vai ģimenes loceklim to pārbaudīt, vai tajā nav kļūdu. Labas pavadvēstules atslēga ir īsums: lai vēstule būtu īsa un precīza.
Pirms vēstules rakstīšanas noteikti rūpīgi izlasi amata aprakstu. Meklējiet atslēgas vārdus, kas norādīs, ko darba devējs meklē darba kandidātam, un koncentrējiet savu inženierbūves pavadvēstuli uz šīm vajadzībām. Padomājiet par vienu vai divām prasmēm un pieredzi, kas parādīs jūsu spēju apmierināt darba devēja vajadzības, vairāk nekā citus kandidātus, un koncentrējiet savu pavadvēstuli uz šīm prasmēm un pieredzi. Aprakstot šīs prasmes un pieredzi, centieties neiedziļināties detaļās, jo jums būs iespēja par tām vairāk runāt darba intervijā.
Saglabājiet savu inženiertehnisko motivācijas vēstuli apmēram divas līdz trīs īsas rindkopas. Neskrieniet pārāk ilgi, jo darba devējam, visticamāk, neizdosies izlasīt garu pavadvēstuli, jo viņam vai viņai, visticamāk, būs jāšķiro daudzas vēstules. Pirmajā rindkopā mēģiniet ātri piesaistīt darba devēja uzmanību, atzīmējot piemēru, kā jūs izvēlēsities labāko kandidātu šim darbam. Pirmā rindkopa ir piemērota vieta, kur pieminēt visas uzņēmuma atsauces, kas jums varētu būt, taču noteikti jautājiet atļauju, pirms izmantojat kādas personas vārdu savā inženiertehniskajā pavadvēstulē.
Ja jums ir būvniecības pieredze, jums vajadzētu izvēlēties atbilstošāko darbu vai prasmes, par kurām runāt savā pavadvēstulē. Ja esat tikko pabeidzis koledžu un jums nav ievērojamas pieredzes, noteikti pastāstiet par iespējamām praksēm, balvām, kuras esat ieguvis, vai īpašām prasmēm, kas palīdzēs jums būt labākajam kandidātam šim darbam. Izmantojiet piemērus un noteikti rakstiet ar stingru runu; mēģiniet izvairīties no tādiem apgalvojumiem kā “es domāju” vai “es ticu”, un tā vietā sakiet tādas lietas kā “es zinu” vai “es darīšu”.