Kā uzzināt, kas noticis konkrētā datumā?
Īsā atbilde
Lai uzzinātu, kas noticis konkrētā datumā Latvijā, jāsāk ar digitalizēto presi portālā periodika.lv un ar Latvijas Nacionālā arhīva krājumu. Pirms tam gan jāpārliecinās, kurā kalendārā datums ir pierakstīts, jo 20. gadsimta sākuma avotos tas mēdz atšķirties par divām nedēļām.
Sāciet ar jautājuma precizēšanu. Viens un tas pats datums var attiekties uz notikumu, uz ziņas publicēšanu par to vai uz dokumenta parakstīšanu, un šie trīs datumi bieži nesakrīt. Ja meklējat kaut ko konkrētu, uzrakstiet sev uz papīra, kas tieši interesē: notikums, cilvēks, iestādes lēmums vai laikraksta numurs. No tā ir atkarīgs, kurā krātuvē vispār ir jēga meklēt.
Otrs solis ir kalendārs. Krievijas impērijā, kuras sastāvā ietilpa Latvijas teritorija, līdz Pirmā pasaules kara beigām lietoja Jūlija kalendāru, kas no Gregora kalendāra atpalika par vairākām dienām. Tieši tāpēc 1917. gada apvērsums Petrogradā, kas pēc vecā stila notika oktobrī, tika atzīmēts 7. novembrī. Ja avotos redzat divus datumus vienam notikumam, visticamāk, tieši tā ir atbilde, nevis kļūda.
Trešais solis ir prese. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodisko izdevumu krājumā var atvērt konkrētas dienas laikrakstu un izlasīt to, ko cilvēki tajā dienā patiešām lasīja. Tas ir vislabākais veids, kā just laikmeta noskaņu, un turklāt tas ļauj atrast sīkus notikumus, kas nevienā vēstures grāmatā nav nonākuši. Meklēšana darbojas gan pēc datuma, gan pēc atslēgvārda.
Ceturtais solis ir oficiālie dokumenti. Latvijas Vēstneša arhīvā un portālā likumi.lv var atrast, kas konkrētā dienā publicēts un kāda tiesību normas redakcija tobrīd bija spēkā, kas ir neaizstājami, ja strīds ir juridisks. Saeimas mājaslapā pieejamas sēžu stenogrammas, bet Latvijas Nacionālais arhīvs glabā iestāžu lietas, fotogrāfijas un personu dokumentus.
Ja meklējat savas dzimtas vēsturi, ceļš ir cits. Baznīcu grāmatas un dzimtsarakstu ieraksti glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļa no tiem ir digitalizēta. Arhīvam var iesniegt pieprasījumu par konkrētu personu vai dokumentu, un iestāde izsniedz izziņu, kurai ir juridisks spēks, piemēram, mantojuma vai pilsonības lietās. Šis ceļš ir lēnāks, bet tas ir vienīgais, kas der iestādēm.
Biežākā kļūda ir paļauties uz interneta sarakstiem ar nosaukumu par notikumiem šajā dienā. Tie gandrīz vienmēr ir tulkoti no angļu valodas, tāpēc tajos dominē ASV un Rietumeiropas notikumi, bet Latvijas vēsture parādās nejauši vai ar kļūdām. Uzskatiet šādu sarakstu tikai par meklēšanas sākumpunktu un pārbaudiet katru faktu vismaz divos neatkarīgos avotos, no kuriem vismaz viens ir pirmavots.
Ko darīt, ja divi avoti norāda dažādus datumus
Vispirms pārbaudiet kalendāru: līdz 20. gadsimta sākumam vecā un jaunā stila atšķirība ir visbiežākais iemesls. Otrkārt, noskaidrojiet, vai runa ir par notikumu vai par tā publiskošanu, jo laikraksti par notikušo rakstīja nākamajā dienā vai vēlāk. Treškārt, ņemiet vērā, ka padomju laika izdevumos datumi mēdz būt pielāgoti politiskajam stāstam.
Ja pretruna paliek, priekšroka dodama pirmavotam, tas ir, tā laika dokumentam vai preses izdevumam, nevis vēlākam pārstāstam. Vēstures grāmatas un enciklopēdijas ir noderīgas, bet tās ir otrreizēji avoti, un kļūda, kas reiz iekļuvusi šādā izdevumā, tiek pārrakstīta gadu desmitiem.
Kad ir vērts maksāt speciālistam
Ja datums ir vajadzīgs juridiskai lietai, piemēram, mantojumam, īpašuma atgūšanai, pilsonības vai represētā statusa pierādīšanai, pašu atrastais laikraksta izgriezums neko nelīdzēs. Vajadzīga arhīva izsniegta izziņa, un to izsniedz Latvijas Nacionālais arhīvs pēc rakstiska pieprasījuma, par daļu pakalpojumu iekasējot maksu.
Ģenealoga vai arhīva pētnieka pakalpojums ir pamatots tad, ja meklējamais periods ir plašs, dokumenti ir vācu vai krievu valodā un rakstīti ar roku, vai arī ja dzimtas zars ved uz teritoriju ārpus Latvijas. Vienkāršiem jautājumiem par 20. gadsimta otro pusi speciālists parasti nav vajadzīgs.
Ja notikums ir ārpus Latvijas
Tad meklēšanas loģika paliek tā pati, mainās tikai krātuve. Eiropas kultūras mantojuma kopkatalogs Europeana apvieno daudzu valstu bibliotēku un arhīvu digitalizētos materiālus, un gandrīz katrai Eiropas valstij ir savs nacionālais arhīvs ar digitalizētu daļu krājuma. Eiropas Savienības tiesību akti un to pieņemšanas datumi ir meklējami datubāzē EUR-Lex.
Uzmanība jāpievērš valodai un transliterācijai. Vietvārdi un personvārdu rakstība 20. gadsimta dokumentos atšķiras atkarībā no tā, kurā valodā dokuments rakstīts, tāpēc viena un tā pati persona var parādīties ar trim dažādiem uzvārda variantiem. Meklējot ir vērts izmēģināt visus, pirms secināt, ka ieraksta nav.