Kā uzzināt, kā Saeimas deputāti balsojuši

Sākuma punkts ir Saeimas mājaslapas sadaļa par sēdēm. Katrai sēdei ir darba kārtība, stenogramma un balsojumu saraksts, un katrs balsojums parāda, cik deputātu balsojuši par, pret un atturējušies, kā arī kurš nav piedalījies. Balsojuma nosaukums parasti sasaucas ar darba kārtības punktu, tāpēc, meklējot konkrētu jautājumu, visātrāk ir vispirms atrast sēdes datumu un tad tajā meklēt punktu.

Otrs ceļš ir meklēt pēc likumprojekta. Saeimas likumprojektu reģistrā katram projektam ir sava lapa, kurā redzama visa gaita: iesniedzējs, atbildīgā komisija, lasījumi, priekšlikumi un to izskatīšanas rezultāti. Šis ir pareizais veids, kā atbildēt uz jautājumu „kāpēc likumā ir šāda norma“, jo priekšlikumu tabulās redzams, kurš konkrēto formulējumu ierosināja un kāpēc komisija to atbalstīja vai noraidīja.

Kad likums ir pieņemts, tā galīgais teksts tiek publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“ un pieejams tiesību aktu vietnē. Tur atrodama arī konsolidētā redakcija, tas ir, teksts ar visiem grozījumiem. Šī atšķirība ir svarīga: atsevišķa grozījumu likuma teksts pats par sevi maz ko izsaka, ja to nelasa kopā ar konsolidēto pamattekstu.

Deputātu darbu var vērtēt arī pēc citiem datiem, ne tikai pēc balsojumiem. Publiski pieejamas ir deputātu amatpersonu deklarācijas, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, informācija par komisiju dalību, iesniegtajiem jautājumiem un pieprasījumiem, kā arī partiju finansēšanas dati, ko uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kopā šie avoti dod pilnīgāku ainu nekā viens balsojums.

Eiropas līmenī Latvijas ievēlēto deputātu balsojumi Eiropas Parlamentā ir pieejami Parlamenta mājaslapā, kur katram deputātam ir profils ar runām, ziņojumiem un balsojumu protokoliem. Pašvaldību līmenī domes sēžu protokoli un lēmumi jāmeklē attiecīgās pašvaldības mājaslapā, un daudzas pašvaldības sēdes arī pārraida. Ja protokols nav publicēts, to var pieprasīt.

Ja vajadzīgā informācija tiešsaistē nav atrodama, darbojas Informācijas atklātības likums: iesniegumu iesniedz iestādei, norādot, kāda informācija vajadzīga, un iestādei jāatbild noteiktā termiņā. Atteikumu var apstrīdēt augstākā iestādē un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Praksē lielākā daļa atteikumu rodas tāpēc, ka pieprasījums formulēts pārāk plaši, tāpēc ir vērts norādīt konkrētu dokumentu, laika posmu un iestādi.