Kā uzzināt, kas vēsturē noticis konkrētā datumā?

Sāciet ar jautājuma sašaurināšanu. Vaicājums „kas notika 25. septembrī“ bez gada dod nejaušu sarakstu, kas interneta lapās pārsvarā ir pārkopēts cits no cita un bieži satur kļūdas. Noderīgs meklējums izskatās citādi: konkrēts datums ar gadu, vieta un notikuma veids, piemēram, konkrēta datuma laikraksti Rīgā vai konkrētā dienā pieņemts tiesību akts. Tikai tad ir iespējams atrast avotu, kas šo faktu apstiprina, nevis atkārto.

Tā laika prese ir spēcīgākais rīks par 19. un 20. gadsimtu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās periodikas krājumā ir meklējami tūkstošiem laikrakstu numuru, un tajos var atvērt tieši vajadzīgās dienas izdevumu. Tas dod ne tikai notikuma faktu, bet arī to, kā laikabiedri par to rakstīja, kādas cenas bija sludinājumos un kāds bija laikapstākļu apraksts. Jāatceras, ka prese ir savas dienas avots ar saviem aizspriedumiem un cenzūru, tāpēc vienā ziņā apstāties nevajadzētu.

Oficiālajiem notikumiem ir precīzāks avots. Latvijā normatīvo aktu pieņemšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās datumi ir atrodami tiesību aktu vietnē un oficiālā izdevuma arhīvā, un tur redzams arī konkrētais publikācijas numurs un datums. Saeimas lēmumi un debates ir pieejamas sēžu stenogrammās, bet valdības lēmumi Ministru kabineta sēžu protokolos. Šie avoti ir izšķiroši, ja strīds ir par to, no kura datuma kāda norma ir spēkā.

Ģimenes vēsturē datumu pārbauda arhīvā, nevis presē. Latvijas Nacionālais arhīvs uztur baznīcu un civilstāvokļa aktu reģistru krājumus, kuros atrodami dzimšanas, laulības un miršanas ieraksti, un daļa no tiem ir pieejama tiešsaistē. Ja meklējat īpašuma vai uzņēmuma notikuma datumu, tad avots ir zemesgrāmatu un Uzņēmumu reģistra ieraksti, nevis ģimenes nostāsti. Šeit visbiežākā kļūda ir paļauties uz atmiņā saglabājušos gadu, kas praksē mēdz atšķirties par vienu vai diviem gadiem.

Rēķinieties ar kalendāra jautājumu. Krievijas impērijas laika dokumentos līdz 20. gadsimta sākumam datumi lielākoties norādīti pēc vecā stila, proti, Jūlija kalendāra, kas 20. gadsimtā no Gregora kalendāra atpalika trīspadsmit dienas. Tāpēc viens un tas pats notikums avotos var parādīties ar diviem datumiem, un vecākos tekstos tos dažkārt raksta abus ar slīpsvītru. Pārrakstot datumu, vienmēr atzīmējiet, kura stila tas ir, citādi vēlāk atšķirību vairs nav iespējams atšķetināt.