Kā veidota Latvijas izglītības sistēma?

Apzīmējums K-12 nāk no ASV un Kanādas, kur skolas gadus skaita no bērnudārza (kindergarten) līdz divpadsmitajai klasei. Latvijā uzbūve ir citāda un tā ir noteikta Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Bērns vispirms apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, pēc tam mācās no 1. līdz 9. klasei pamatizglītībā un pēc tam vēl trīs gadus iegūst vidējo izglītību vai nu vispārējā vidusskolā, vai profesionālās izglītības iestādē. Tāpēc tieša pārtulkošana „K-12 sistēma Latvijā” maldina: mūsu pakāpes ir divas, nevis viena nepārtraukta trīspadsmit gadu virkne.

Latvijas skolu tradīcija ir vecāka par valsti. Vidzemes un Kurzemes draudzes skolas darbojās jau 17. un 18. gadsimtā, 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās plašs pagastskolu tīkls, un tieši no tā izauga latviešu skolotāju paaudze, kas 1919. gadā, drīz pēc valsts dibināšanas, sagatavoja pirmos Latvijas izglītības likumus. Tie noteica bezmaksas un obligātu pamatizglītību un plašu mazākumtautību skolu autonomiju. Padomju okupācijas gados sistēma tika pārbūvēta pēc PSRS parauga ar divām paralēlām plūsmām latviešu un krievu mācībvalodā, un šīs pārbūves sekas Latvijas skolu tīkls pārkārtoja vēl ilgi pēc neatkarības atjaunošanas.

Pēdējo desmitgažu lielākās pārmaiņas ir divas. Pirmā ir mācību satura reforma, kas pazīstama ar nosaukumu „Skola2030” un kas pāriet no atsevišķu priekšmetu iekalšanas uz caurviju prasmēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Otrā ir pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā visās valsts un pašvaldību skolās, ieskaitot pirmsskolu. Abas pārmaiņas ievieš pa posmiem pa klašu grupām, tāpēc konkrētajā mācību gadā spēkā esošo grafiku vienmēr ir vērts pārbaudīt Izglītības un zinātnes ministrijas vietnē, nevis paļauties uz pirms pāris gadiem lasītu rakstu.

Praktiski vecākam ceļš ir šāds. No piecu gadu vecuma bērnam obligāti jāapmeklē pirmsskolas sagatavošanas programma. Mācības 1. klasē parasti sāk septiņu gadu vecumā, bet pēc vecāku izvēles un skolas izvērtējuma tās var sākt gadu agrāk. Pieteikšanos rindā uz pašvaldības bērnudārzu un reģistrāciju 1. klasē kārto pašvaldība, un lielākajās pilsētās tas notiek elektroniski portālā Latvija.lv vai pašvaldības e-pakalpojumos. Visi izglītojamie, skolas un programmas ir reģistrētas Valsts izglītības informācijas sistēmā, un tieši no tās nāk dati apliecībām un atestātiem.

Biežākā kļūda ir domāt, ka pēc 9. klases ir jāiet vidusskolā, lai vēlāk varētu studēt. Profesionālā vidējā izglītība dod tieši tādu pašu vidējās izglītības atestātu un tādas pašas tiesības stāties augstskolā; atšķiras mācību saturs un iegūtā kvalifikācija, nevis izglītības pakāpe. Otra izplatīta kļūda ir jaukt jēdzienus „vidusskola” un „vidējā izglītība”: pirmais ir iestādes veids, otrais ir pakāpe, ko var iegūt arī tehnikumā vai vakarskolā.

Dokumenti, kas jāglabā, ir apliecība par vispārējo pamatizglītību ar sekmju izrakstu un atestāts par vispārējo vidējo izglītību kopā ar centralizēto eksāmenu sertifikātiem. Eksāmenu norisi un vērtēšanu organizē Valsts izglītības satura centrs, un tieši sertifikātu rezultāti ir pamats uzņemšanai augstskolās. Ja dokuments ir pazaudēts vai iegūts ārvalstīs, to nekārto skola: dublikātus izsniedz izglītības iestāde vai arhīvs, bet ārvalstu izglītības pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs.