Kad uzņēmuma gada pārskatam nav vajadzīga revidenta pārbaude?

Likums sabiedrības iedala kategorijās pēc trim rādītājiem: bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita pārskata gadā. Atkarībā no tā, cik no šiem kritērijiem pārsniegti divus gadus pēc kārtas, sabiedrību uzskata par mikrosabiedrību, mazo, vidējo vai lielo sabiedrību. Tieši šī kategorija nosaka gan pārskata detalizāciju, gan to, vai vajadzīga revīzija.

Pastāv trīs iespējamie līmeņi. Mazākajiem uzņēmumiem ārēja pārbaude nav nepieciešama vispār, nākamajā solī likums pieļauj zvērināta revidenta ierobežoto pārbaudi, kas ir lētāka un mazāk apjomīga, savukārt lielākajiem uzņēmumiem nepieciešama pilna revīzija ar revidenta atzinumu. Konkrētie sliekšņi laika gaitā tiek pārskatīti, tostarp saistībā ar Eiropas Savienības grāmatvedības direktīvas grozījumiem, tāpēc aktuālie skaitļi vienmēr jāpārbauda likuma spēkā esošajā redakcijā.

Praktiski svarīgs ir divu gadu princips. Kategorija nemainās no viena veiksmīga gada: rādītāju pārsniegšana parasti tiek vērtēta divus gadus pēc kārtas, un tikai tad mainās prasības. Tāpēc augošam uzņēmumam ir vērts sekot līdzi saviem rādītājiem jau iepriekšējā gadā un plānot revidenta piesaisti laikus, nevis pārskata sagatavošanas nedēļā, kad brīvu revidentu parasti vairs nav.

Neatkarīgi no lieluma revīzija ir obligāta atsevišķām uzņēmumu grupām. Tas attiecas, piemēram, uz akciju sabiedrībām, sabiedrībām, kuru vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, finanšu un apdrošināšanas nozares uzņēmumiem, koncerna mātes sabiedrībām, kas gatavo konsolidēto pārskatu, kā arī uz gadījumiem, kad to pieprasa dalībnieki vai nozares regulējums.

Atbrīvojums attiecas uz ārējo pārbaudi, nevis uz pienākumu kārtot grāmatvedību. Gada pārskats jāsagatavo un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā elektroniski arī tad, ja revidents nav piesaistīts, un par tā patiesumu atbild vadība. Kavēta vai nepatiesa pārskata iesniegšana var radīt gan naudas sodu, gan valdes locekļa atbildību.

Biežākā kļūda ir sajaukt revīziju ar grāmatvedības pakalpojumu. Revidents nekārto grāmatvedību un nesagatavo pārskatu: viņš to pārbauda, un, ja viņš to būtu sagatavojis pats, neatkarības prasība būtu pārkāpta. Otra kļūda ir domāt, ka revidenta atzinums apliecina nodokļu aprēķinu pareizību; tas sniedz viedokli par finanšu pārskata patiesumu kopumā, bet nodokļu pārbaudi veic Valsts ieņēmumu dienests.