Kāda ir atšķirība starp antropomorfismu un personifikāciju?

Izpratne par atšķirību starp antropomorfismu un personifikāciju var būt sarežģīta, jo katrs termins attiecas uz līdzīgu cilvēka īpašību piešķiršanu būtnei, kas nav cilvēks. Antropomorfisms ir literāra ierīce, ko autors izmanto, lai piešķirtu dzīvniekam, augam vai nedzīvam objektam tradicionāli cilvēciskas jūtas vai darbības. Lieldienu zaķis ir antropomorfisma piemērs, jo dzīvnieks kļūst par totālu cilvēka īpašību un spēju iemiesojumu. Personifikācija darbojas līdzīgi un notiek, kad rakstnieks ļauj būtnei, kas nav cilvēks, iemiesot cilvēka iezīmes. Piemēram, teikums “Vējš pūta dusmīgi, paužot visu viņa vardarbīgo niknumu” attiecas uz šo jēdzienu, jo vējš saglabā savu necilvēcisko formu, vienlaikus uzņemoties cilvēka emocijas, nodomus un vīrišķo vietniekvārdu.

Autori rakstveidā bieži izmanto antropomorfismu, lai attēlotu abstrakcijas vai metaforas tradicionāla objekta vai dzīvnieka formā. Šī ierīce mudina lasītājus domāt par šo tēmu jaunā veidā. Vēsturiski tas ir veicinājis arī vides aizstāvju un dzīvnieku tiesību aktīvistu centienus. Šīs grupas izmanto šo ierīci, lai liktu cilvēkiem domāt par vidi un dzīvniekiem savādāk, ar domu, ka šīm vienībām ir līdzīga vērtība cilvēkiem. To dažreiz izmanto arī tādas grupas kā dzīvnieku tiesību aktīvisti, kas lūdz cilvēkus izprast dzīvnieku spējas spriest, emocijas un sajūtas.

Personifikācija visbiežāk tiek izmantota folklorā, tradicionālajos stāstos un bērnu literatūrā. Šajos stāstos autori piešķir dzīvniekam, augam vai citam nedzīvam objektam vārdu, darbību kopumu un personību ar motivāciju un vēlmēm. Izmantojot šo ierīci, rakstnieki var universālizēt cilvēka iezīmes un idejas.

Antropomorfisms un personifikācija tiek bieži izmantota gan kultūrā, gan literatūrā, lai dalītos ar kopīgām mācībām un palīdzētu lasītājiem izveidot saites ar apkārtējiem. Daudzi autori izmanto antropomorfismu, jo tas nepārprotami sniedz pilnībā cilvēciskas emocijas būtnei, kas nav cilvēks, kas varētu sniegt auditorijai skaidrāku lasāmvielu. Citi dod priekšroku personifikācijai, kas bieži ir smalkāka un saista dažas cilvēka iezīmes ar būtni un neaptver visas cilvēka iezīmes.