TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kāda ir atšķirība starp CFC un HFA inhalatoriem?

Īsā atbilde

Atšķirība ir nevis zālēs, bet gan gāzē, kas tās izsmidzina: vecajos aerosola inhalatoros lietoja hlorfluorogļūdeņražus (CFC), kas noārda ozona slāni, tāpēc tie ir aizstāti ar hidrofluoralkāna (HFA) propelentu. Zāļu darbība saglabājas līdzvērtīga, taču izsmidzinājums ir siltāks, maigāks un citādi garšo.

Dozējamais aerosola inhalators darbojas kā mazs spiediena balons: zāles ir izšķīdinātas vai suspendētas propelentā, un, nospiežot balonu, izplūst precīzi nomērīta deva. CFC šai lomai bija ērti, bet Monreālas protokols, ko ievēro arī Eiropas Savienība, pakāpeniski aizliedza ozona slāni noārdošās vielas, un zāļu ražotājiem inhalatori bija jāpārstrādā ar HFA propelentu. Mūsdienās aptiekā nopērkamie aerosola inhalatori ir HFA inhalatori, bet CFC inhalatori vairs netiek ražoti.

Pacienti pārejas laikā visbiežāk sūdzējās, ka jaunais inhalators „nestrādā", jo izsmidzinājums ir vājāks, siltāks un gandrīz nav jūtams rīklē. Patiesībā tā ir tikai sajūta: HFA strūkla izplūst lēnāk un ar smalkākām daļiņām, tāpēc tā mazāk triecas pret mēles pamatni un vairāk nokļūst elpceļos. Dažiem preparātiem, piemēram, beklometazona aerosoliem ar īpaši smalkām daļiņām, HFA forma pat nodrošina labāku zāļu nonākšanu mazajos bronhos, tādēļ deva var atšķirties un zāles nedrīkst mainīt pašrocīgi.

Praktiski atšķiras arī kopšana. HFA inhalatoram pirms pirmās lietošanas un pēc ilgāka pārtraukuma jāveic izsmidzinājums gaisā, lai deva būtu pilnvērtīga, un iemutis regulāri jātīra ar siltu ūdeni un jāizžāvē, jo šaurā atvere var aizsērēt. Tāpat kā agrāk, svarīga ir pareiza tehnika: lēna, dziļa ieelpa vienlaikus ar nospiešanu un elpas aizturēšana apmēram desmit sekundes. Ja koordinācija sagādā grūtības, palīdz starplika, un bērniem tā ir gandrīz vienmēr nepieciešama.

HFA inhalatorus nedrīkst jaukt ar pulvera inhalatoriem, kuros propelenta nav vispār un kuros zāles ieelpo ar paša elpas spēku. Pulvera inhalatori neatstāj oglekļa pēdu, ko rada propelents, un tieši tāpēc daudzviet Eiropā tos iesaka izvēlēties pacientiem, kuri spēj radīt pietiekami spēcīgu ieelpu. Izvēle starp šiem veidiem ir ārsta ziņā, jo tā atkarīga no slimības, vecuma un ieelpas plūsmas.

Vēl viens praktisks jautājums ir devu skaitīšana. Daļai inhalatoru ir devu skaitītājs, un tad jāseko tā rādījumam. Ja skaitītāja nav, devas jāuzskaita pašam, sākot no pirmās lietošanas dienas, jo balonā var palikt propelents arī tad, kad zāles jau beigušās, un izsmidzinājums izskatās normāls, bet zāļu tajā gandrīz nav. Vecais paņēmiens ar balona ievietošanu ūdenī vairs netiek ieteikts, jo tas var bojāt ierīci un nedod ticamu rezultātu.

Ko darīt, mainoties inhalatoram

Ja aptiekā izsniegts citas formas vai cita ražotāja inhalators, uzreiz palūdziet farmaceitam parādīt lietošanas tehniku, jo tā mēdz atšķirties. Pirmajās dienās var šķist, ka deva ir vājāka, taču pašrocīgi palielināt inhalāciju skaitu nedrīkst.

Ja pēc pārejas simptomi pastiprinās, biežāk nepieciešams ātras darbības inhalators vai pasliktinās nakts miegs, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pneimonologa. Latvijā reģistrēto zāļu sarakstu un lietošanas instrukcijas publicē Zāļu valsts aģentūra.

Biežākās lietošanas kļūdas

Pirmā ir pārāk strauja ieelpa: aerosola inhalatoram tā jābūt lēnai un dziļai, atšķirībā no pulvera inhalatora, kuram vajadzīga spēcīga ieelpa. Otrā ir nospiest balonu pirms ieelpas sākuma vai tās beigās. Trešā ir neizskalot muti pēc inhalējamā kortikosteroīda, kas var izraisīt sēnīšu infekciju mutē un aizsmakumu.

Ceturtā ir sajaukt ikdienas jeb kontroles inhalatoru ar ātras darbības inhalatoru, ko lieto lēkmes gadījumā. Ja neesat drošs, kurš no jūsu inhalatoriem ir kurš, palūdziet ārstam vai farmaceitam to uzrakstīt uz kastītes. Pieaugoša ātras darbības inhalatora lietošana ir pazīme, ka ārstēšana jāpārskata, nevis tikai jāpērk vairāk zāļu. Ceļojot inhalatoru vienmēr vediet rokas bagāžā, ne bagāžas nodalījumā, jo aukstums un spiediena izmaiņas var ietekmēt ierīci, un pazaudēta bagāža nozīmētu palikt bez zālēm.

Avoti