Gan divdabis, gan gerunds tiek klasificēti kā verbāli, kas angļu valodas gramatikā tiek definēti kā darbības vārdi, kas teikumā darbojas tā, it kā tās būtu citas runas daļas. Atšķirība starp šiem diviem verbāliem ir to funkcija teikumā. Divdabis ir verbāls, kas darbojas kā īpašības vārds vai reizēm kā apstākļa vārds, savukārt gerunds ir verbāls, kas darbojas kā lietvārds. Dalībnieki var beigties ar -ing, -ed vai -en, un gerundi beidzas ar -ing.
Verbāli, kā liecina to apzīmējums, ir cēlušies no darbības vārdiem. Kā tādi tie pārraida vai nu esības stāvokļus, vai darbības stāvokļus. Gan divdabis, gan gerunds var būt viena vārda formā. Divdabis un gerunds var būt arī frāžu veidā. Divdabības frāzēs darbojas kā modifikatori, savukārt gerundi frāzēs darbojas kā subjekti, tiešie objekti vai priekšvārdu objekti.
Tagadnes divdabji teikumos darbojas kā īpašības vārdi vai apstākļa vārdi, un tie beidzas ar -ing. Piemērs tagadnes divdabei, kas teikumā parādās kā viens vārds, ir šāds: “Sieviete noglāstīja murrājošo kaķi.” Šajā teikumā “purring”, tagadnes divdabis, darbojas kā īpašības vārds un modificē vārdu “kaķis”. Tagadnes divdabis var būt arī frāzes formā, kā tas ir šajā piemērā: “Suni, kas rej uz automašīnu, noķēra tā īpašnieks.” “Rēšana pie automašīnas” ir tagadnes līdzdalības frāze, kas pārveido vārdu “suns”.
Pagātnes divdabjiem ir iespējamas vairākas galotnes, tostarp -ing, -ed vai -en. Piemērā “Sadegusi gaļa pannā čukstēja” pagātnes divdabis ir viens vārds “sadedzināts”, kas darbojas kā īpašības vārds un pārveido vārdu “gaļa”. Lietojot kā frāzi, pagātnes divdabis var izpausties šādi: “Izvēlēts no daudziem konkursantiem, skaistumkonkursa uzvarētājs bija sajūsmā.” Šeit “izvēlēts no daudziem konkursantiem” ir pagātnes dalības frāze, kas darbojas kā īpašības vārds, kas modificē “skaistuma konkursa uzvarētājs”.
Gan divdabis, gan gerunds var būt atsevišķu vārdu vai frāžu formā. Kā atsevišķi vārdi gerundi var darboties kā subjekti, tiešie objekti vai priekšvārdu objekti. Teikumā “Pārgājieni ir viņa iecienītākais sporta veids brīvā dabā” kā teikuma priekšmets parādās gerunds “pārgājieni”. Ja teikums skan “Viņa iecienītākais sporta veids brīvā dabā ir pārgājieni”, tad par tiešo objektu kļūst gerunds “pārgājiens”. Gerunds “pārgājiens” ir prievārda objekts, ja teikums skan: “Viņš iegūs lielisku formu, dodoties pārgājienā”.
Kā frāzes gerundi var darboties arī kā subjekti, tiešie objekti vai priekšvārdu objekti. Gerund frāze “labas grāmatas lasīšana” darbojas kā teikuma “Labas grāmatas lasīšana ir viens no lielākajiem priekiem dzīvē” priekšmets. Tā pati gerunda frāze darbojas kā tiešais objekts, ja teikums ir “Dzīves lielākais prieks ir lasīt labu grāmatu”. Gerundu frāze “labas grāmatas lasīšana” kļūst par prievārda objektu teikumā “Iedvesmu var gūt, lasot labu grāmatu”.