Dusmas un dusmas ir divi agresīvas emocionālas reakcijas veidi, ko var izraisīt situācijas, kas ir nomākta, sāpīga vai draudoša. Atšķirība starp dusmām un dusmām ir pakāpes jautājums. Lai gan dusmas ir piemērota reakcija uz dažām situācijām, dusmas var izraisīt nekontrolētu un vardarbīgu uzvedību. Dusmas ir saistītas ar medicīnisku stāvokli, ko sauc par intermitējošiem sprādzienbīstamiem traucējumiem, un ar bīstamu sociālo uzvedību, piemēram, niknumu uz ceļa. Gan dusmas, gan dusmas ir fizioloģisku faktoru rezultāts, kas cilvēkiem un citiem dzīvniekiem rada ārkārtēju reakciju uz draudiem.
Visām radībām ir iesakņojusies, instinktīva reakcija uz uztvertiem draudiem, ko dažkārt sauc par cīņas vai bēgšanas refleksu. Augstākiem dzīvniekiem, tostarp cilvēkiem, šīs reakcijas regulē hormoni un smadzeņu emocionālais centrs – amigdala. Šis primitīvais, bet būtiskais orgāns neatšķir patiesus draudus dzīvībai un ekstremitātēm no mazāk nopietniem draudiem, piemēram, rupju uzvedību. Tāpēc cilvēki dažreiz reaģē ar dusmām, kas ir nesamērīgas ar situāciju. Ārkārtējos gadījumos tas var izraisīt dusmas, kas ir bīstami personai vai apkārtējiem.
Dusmas ir spēcīga emocija, kas dažkārt var pārvarēt cilvēka labāku spriedumu. Tomēr tā ir piemērota reakcija uz daudzām situācijām, un ir iespējams izteikt dusmas veselīgā un konstruktīvā veidā, kas var atrisināt problēmu, neizmantojot aizskarošu uzvedību vai vardarbību. Piemēri ir stingri formulēti paziņojumi attiecīgajām iestādēm, nevardarbīgi protesti un pat juridiskas darbības. Daudzi terapeiti un konsultanti piedāvā dusmu pārvaldības programmas, lai iemācītu atšķirību starp veselīgām un neveselīgām atbildēm.
Dusmas un dusmas rodas no amigdalas spējas ignorēt racionālu domu, tā saukto “amigdalas nolaupīšanu”, kas var būt ļoti svarīga dzīvībai bīstamās situācijās. Tomēr ikdienas dzīvē lielākā daļa cilvēku ir nosacīti apspiest dusmīgas jūtas, pat ja tas ir piemēroti. Tas var izraisīt emocionālas problēmas, piemēram, intermitējošus sprādzienbīstamus traucējumus. Tas liek personai veikt dusmas, reaģējot uz salīdzinoši nelielām nepatikšanām, piemēram, satiksmes negadījumiem. Bieži vien cilvēki vēlāk ziņos, ka viņi “uzlauza” un nevarēja kontrolēt savu uzvedību.
Šie incidenti ir kļuvuši tik izplatīti, ka ziņu mediji ir ieviesuši frāzi “ceļu dusmas” kopā ar vēlākām variācijām, piemēram, “gaisa dusmas”, kas nozīmē vardarbīgus uzliesmojumus komerciālajās aviosabiedrībās. Nekontrolētas dusmas var izraisīt arī vardarbību un slepkavības, piemēram, masu apšaudes skolās un darba vietās. Garīgās veselības speciālisti iesaka veidus, kā neļaut niknumam un dusmām izkļūt no kontroles. Meditācija, dziļa elpošana un līdzīgas metodes ir izrādījušās efektīvas, palīdzot cilvēkiem saglabāt mieru pat krīzes laikā. Fiziskās aktivitātes, piemēram, kontaktu sports, ļauj cilvēkiem paust agresīvu uzvedību sociāli pieņemamā veidā.