Kāda ir atšķirība starp epinefrīnu un norepinefrīnu?

Norepinefrīnu izdala noteikti neironi smadzenēs, kā arī virsnieru dziedzeris, savukārt epinefrīnu ražo tikai virsnieru dziedzeris. Viena no svarīgākajām atšķirībām starp epinefrīnu un norepinefrīnu ir tā, ka norepinefrīns var darboties kā psihoaktīvs savienojums smadzenēs, savukārt tā atvasinājums, epinefrīns, nedarbojas. Kad cilvēki piedzīvo fizisku un emocionālu stresu, virsnieru dziedzeris izsūknē abus hormonus, lai sagatavotos reakcijai.

Paaugstināts epinefrīna līmenis veicina asinsvadu sašaurināšanos, lai palielinātu asins plūsmu. Norepinefrīns veicina asinsriti skeleta muskuļos, lai nodrošinātu šos muskuļus ar barības vielām, kas veicina īsu enerģijas uzliesmojumu. Epinefrīns var palielināt ķermeņa enerģijas ražošanu, izmantojot tādus savienojumus kā glikoze, kas izdalās, reaģējot uz pieaugošo norepinefrīna līmeni. Šis savienojums arī atslābina gludos muskuļus elpceļos, lai paplašinātu bronhu caurules, palielinot skābekļa uzņemšanu.

Adrenerģiskie receptori visā ķermenī reaģē, kad tiek atbrīvoti šie hormoni, kas var darboties arī kā neirotransmiteri. Paaugstinoties epinefrīna un norepinefrīna līmenim, notiek reakciju kaskāde, līdz krīze ir beigusies un ķīmisko vielu izdalīšanās palēninās. Šajā periodā cilvēki var justies reiboni vai satraukti, jo palielinās skābekļa daudzums un asins plūsma. Tas var arī maskēt traumu vai sastiepumu simptomus, kas ir evolucionāra adaptācija, kas ļauj cilvēkiem izvairīties no bīstamām situācijām un sasniegt drošību pat tad, ja tie ir ievainoti.

Medicīniski gan epinefrīnu, gan norepinefrīnu izmanto dažādās procedūrās, īpaši pacientiem, kuriem ir nopietnas medicīniskās grūtības. Piemēram, pacienti ar alerģijām var nēsāt epinefrīnu, lai ārstētu smagas alerģiskas reakcijas un uzturētu elpceļus atvērtus, līdz viņi var saņemt palīdzību. Šīs zāles var lietot arī kā stimulantus pacientiem ar sirdsdarbības traucējumiem. Norepinefrīnu dažreiz lieto depresijas un citu garīgās veselības stāvokļu ārstēšanā, jo tas iedarbojas uz smadzenēm. Edrenalīna un norepinefrīna ievadīšana jāveic uzmanīgi, jo šīs ķīmiskās vielas ir spēcīgas un var radīt sarežģījumus, ja to lieto pārmērīgi.