Laparoskopiskā adrenalektomija ir ķirurģiska procedūra, ko veic, lai noņemtu vienu vai abus virsnieru dziedzerus. Virsnieru dziedzeri atrodas katras nieres augšpusē, un tie ražo dažādus hormonus. Pacientiem, kuri cieš no virsnieru dziedzeru slimībām vai kuriem ir audzējs abos dziedzeros, var būt nepieciešama laparoskopiska adrenalektomija. Laparoskopiskā procedūra ir mazāk invazīva nekā atklātā ķirurģija, un tajā tiek izmantota neliela kamera un ķirurģiskie instrumenti, kas tiek ievietoti vēderā.
Katrs virsnieru dziedzeris sastāv no diviem atšķirīgiem reģioniem. Ārējai garozai ir dzeltena krāsa augstā lipīdu satura dēļ. Šis ārējais reģions ražo hormonus, tostarp aldosteronu, kas palīdz regulēt nātrija un kālija līmeni asinīs, un kortizolu, kas palīdz regulēt glikozes līmeni.
Virsnieru dziedzera iekšējais reģions ir pazīstams kā medulla. Šis reģions izdala divus dažādus hormonus, epinefrīnu un norepinefrīnu, kas ir nepieciešami asinsspiediena un sirdsdarbības regulēšanai. Šie hormoni ir iesaistīti stresa reakcijā, bet nav nepieciešami dzīvībai.
Slimības, kas saistītas ar virsnieru dziedzeriem, var izraisīt virsnieru hormonu pārprodukciju. Kušinga sindroms ir slimība, kas attīstās, kad virsnieru garoza ražo pārāk daudz kortizola. Feohromocitoma ir audzējs, kas var attīstīties iekšējā medulā. Tas izraisa epinefrīna pārprodukciju, un šādos gadījumos slimajam var rasties paaugstināts asinsspiediens, svīšana un paātrināta sirdsdarbība.
Virsnieru darbības traucējumu diagnostika parasti sākas ar asins analīzēm, ko veic, lai noteiktu hormonu līmeni. Ja līmenis ir augsts, ārsts var pasūtīt magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) vai datortomogrāfiju (CT), lai noteiktu audzējus kādā no virsnieru dziedzeriem. Ja ārsts konstatē, ka virsnieru dziedzeri ir jānoņem, pacientam var būt nepieciešama adrenalektomija.
Laparoskopisku adrenalektomiju parasti veic, ja pacientam ir audzējs, kas ir mazāks par 2 collām (5 cm) uz virsnieru dziedzera. Audzējus, kas ir lielāki par 2.4 collām (6 cm) vai tos, kas var būt izplatījušies blakus audos, biežāk ārstē ar atklātu adrenalektomiju.
Lai sāktu, ārsts ievieto trīs vai četrus troharus vai caurules vēderā. Šos troharus izmanto, lai vēderā iedurtu kameru un instrumentus. Pēc tam ārsts izdala virsnieru audus, vienlaikus rūpīgi izgriežot un saspiežot centrālo virsnieru vēnu, kas iet caur dziedzera centru. Šī procedūra ir mazāk invazīva nekā atklātā operācija, un atveseļošanās parasti ir ātrāka.
Pacientiem, kuriem tiek veikta laparoskopiska adrenalektomija, slimnīcā jāpavada dažas dienas. Procedūra ilgst dažas stundas un tiek veikta, kamēr pacients atrodas vispārējā anestēzijā. Pacientiem vajadzētu staigāt vienas vai divu dienu laikā. Pēc adrenalektomijas cilvēkam var būt nepieciešams lietot perorālos steroīdus, lai papildinātu virsnieru dziedzeru radītos steroīdus.