Termins flora bieži tiek lietots, lai aptvertu visus augus, sēnītes un aļģes noteiktā vidē, savukārt fauna attiecas uz dzīvniekiem, kas tur dzīvo. Zinātniskā floras un faunas definīcija ir augi un dzīvnieki, kas dzīvo noteiktā apgabalā vai laikā. Atšķirība starp tām izriet no tā, vai tiek apspriesti augi vai dzīvnieki.
Botānikā jeb augu izpētē florai faktiski ir divas atšķirīgas definīcijas. Pirmkārt, tas var nozīmēt noteiktas vides vai laika perioda augus, kā minēts iepriekš, vai arī tas var attiekties uz grāmatu vai tādu darbu, kurā aprakstīti augi ar mērķi identificēt. Šī pirmā definīcija ir visizplatītākā, un tā īpaši attiecas uz tām augu sugām, kas ir vietējās apgabalā vai laikā. Vietējā suga, neatkarīgi no tā, vai tā ir augu vai dzīvnieku, ir tāda, kas radusies apgabalā un turpina tur augt un izdzīvot bez cilvēku iejaukšanās. Pretstats vietējām sugām ir introducētas.
Gan florai, gan faunai ir papildu klasifikācijas vai apakšnodaļas. Floras klasifikācija ir atkarīga no reģiona, klimata, vides un aprakstīto augu perioda. Faunas apakšnodaļas galvenokārt balstās uz dzīvnieku dzīvesvietu un to lielumu.
Uz planētas ir daudz dažādu floras reģionu. Daži reģioni var būt tikpat lieli kā veseli kontinenti vai tik mazi kā mitrājs vai kalnaini reģioni. Papildus ģeogrāfiskajiem apgabaliem, klimats un laika periodi dažādus augus var grupēt florās. Augus var arī grupēt vietējā, lauksaimniecības un dārza un nezāļu florā.
Tiek izmantotas septiņas dažādas faunas apakšnodaļas, pamatojoties uz dzīvnieku atrašanās vietu un to lielumu. Infauna un epifauna ir ūdens dzīvnieki, kas dzīvo attiecīgi okeāna dibenā vai tā dibenā. Mikrofauna ir mikroskopiska izmēra, savukārt meiofauna ir nedaudz lielāka un dzīvo gan pārdošanas, gan saldūdens augsnes vidē. Makrofauna ir sīki augsnes organismi, kas ir lielāki par meiofaunu, bet mazāki par sliekām un nematodēm, kas ir daļa no mezofaunas grupas. Megafauna ir lielie dzīvnieki konkrētajā vidē, par kuru tiek runāts.
Gan reģiona floru, gan faunu atsevišķi un kopā pēta vairāki dažādu veidu zinātnieki. Botāniķi jeb augu zinātnieki galvenokārt pēta floru, bet zoologi – faunu. Ekologi un tie, kas pēta saglabāšanu, aplūko abus kopā, jo abas grupas ir atkarīgas viena no otras, lai izdzīvotu.