Kāda ir atšķirība starp ikdienu un ikdienu?

Atšķirība starp “ikdienu” un “katru dienu” ir pavisam vienkārša, un ir vienkāršs īkšķis, ko cilvēki var izmantot, lai noteiktu, kura frāze būtu piemērota. Īsāk sakot, “ikdiena” ir īpašības vārds, kas raksturo kaut ko parastu vai ikdienišķu, savukārt frāze “katru dienu” nozīmē “katru dienu”. Šo divu sajaukšana ir ļoti izplatīta gramatikas kļūda, taču parasti no tās var izvairīties.

Ir jābūt diezgan viegli noteikt, kura no šīm frāzēm ir pareiza, kad ir skaidrs, ko katra no tām nozīmē; tomēr rakstnieks var aizstāt vārdu “katru dienu” un redzēt, vai tas darbojas teikumā. Piemēram, ja persona nevar izlemt, vai “vilciens kursē katru dienu” vai “vilciens iet katru dienu”, viņš vai viņa varētu tā vietā lietot vārdu “katrs” un teikt “vilciens iet garām katru dienu”. Šajā gadījumā pareizā frāze ir “katru dienu”, jo tā apraksta notikumu, kas notiek katru dienu. No otras puses, “vilciena garāmbraukšana ir ikdienas notikums” nedarbojas, jo “vilciena garāmbraukšana ir ikdienas notikums”.

Tā vietā, lai lietotu “katru dienu”, persona var arī aizstāt frāzi ar vārdu “parasts”. Tāds teikums kā “Es eju uz pārtikas preču veikalu parasti” neizklausās pareizi, tāpēc tam ir jābūt “Es eju uz pārtikas veikalu katru dienu”. No otras puses, teikums “brauciens uz pastu ir parasts pasākums” izklausās pilnīgi normāli, tāpēc pareizais vārds ir “ikdiena”. Paturot prātā šo terminu nozīmi, lielākajai daļai cilvēku ir ārkārtīgi grūti tos sajaukt.

Apzinoties atšķirību starp abiem terminiem, cilvēki var biežāk pamanīt, ka tie tiek lietoti nepareizi, īpaši pārtikas preču veikalos, kas ir bēdīgi slaveni ar dīvainām gramatikas kļūdām. Daudzi cilvēki, tostarp augsti izglītoti, ne vienmēr izdomā vārdus un frāzes, ko lieto, tāpēc šo bieži sastopamo sajaukšanos var atrast laikrakstos un pat grāmatās, neskatoties uz to, ka šīs publikācijas regulāri rediģē cilvēku komanda. lai pieļautu šādas kļūdas.

Starp citu, šķiet, ka vārds “ikdiena” ir datēts ar 1600. gadu sākumu, kad tas tika lietots, lai aprakstītu neformālu apģērbu, atšķirot šādu apģērbu no formāla apģērba, kas valkāts baznīcā un lielos pasākumos. “Parastā” sajūta radās aptuveni 150 gadus vēlāk, savukārt “ikreiz” un “visādi” arī piedzīvoja īsu popularitātes periodu 1800. gados, taču tā arī netika pieķerta.