Kāda ir atšķirība starp osteopātiju un fizioterapiju?

Osteopātija un fizioterapija ir attīstījušās, lai ārstētu daudzus vienus un tos pašus apstākļus, bet izmanto dažādas pieejas atbilstoši dažādām ideoloģijām. Fizioterapija ir simptomu specifiska pieeja, savukārt osteopātija uzskata ķermeni par savstarpēji saistītu, tāpēc tā ir saistīta ar sistēmu, nevis tikai simptomu. Abas pieejas ir orientētas uz praktisku un masāžu ar nelielām atšķirībām.

Osteopātija ir vairāk praktiska pieeja ar tādām metodēm kā maigs pieskāriens un spiediens, masāža un manipulācijas. Osteopāti var izmantot arī akupunktūru, kā arī sniegt padomus par dzīvesveidu. Lai gan masāža ir svarīga fizioterapijas pieejas sastāvdaļa, tā ir vairāk orientēta uz nepareizu kustību korekciju un rehabilitācijas vingrojumu programmām. Ultraskaņas izmantošana ir izplatīta gan osteopātijā, gan fizioterapijā.

Vēl viena atšķirība starp osteopātiju un fizioterapiju ir tāda, ka osteopāti ir primārās veselības aprūpes sniedzēji, savukārt fizioterapeiti papildina praktizējošus ārstus. Osteopāti vispirms ir diagnostikas speciālisti un pēc tam spēj ārstēt muskuļu un skeleta sistēmas disfunkcijas, ņemot vērā visus psiholoģiskos vai sociālos faktorus, kas, viņuprāt, varētu ietekmēt diagnosticēto stāvokli. Visizplatītākā fizioterapeita loma ir ārsta jau diagnosticētu stāvokļu izvērtēšana un vadīšana, un pacienti biežāk vēršas pie fizioterapeita pēc ārsta nosūtījuma. Osteopāti ir apmācīti izprast un diagnosticēt slimības patoloģiju, savukārt patologi var pilnībā neizprast patoloģiju, bet ir apmācīti to ārstēt.

Gan osteopāti, gan fizioterapeiti apkopo rūpīgu slimības vēsturi un veic fizisku pārbaudi, lai noteiktu pareizo ārstēšanas ceļu. Labi pazīstama osteopātu izmantotā tehnika ir manipulācija, kurā var dzirdēt raksturīgu klikšķi, un viscerālā un galvaskausa osteopātija ir divas citas pielietošanas iespējas, ko izmanto, lai atvieglotu nelīdzsvarotību un disfunkcijas visā ķermenī. Osteopāti uzskata, ka sāpju un diskomforta cēlonis vienā apgabalā var atrasties citā ķermeņa daļā, tāpēc viņi ārstē indivīdu, nevis simptomu.

Fizioterapeiti manipulācijas izmanto tikai pēc aspirantūras apguves, savukārt osteopāti šajā tehnikā tiek apmācīti divus gadus. Fizioterapija, visticamāk, ietvers terapeitiskos un apmācību vingrinājumus, elektroterapeitisko un mehānisko iejaukšanos, kā arī izglītību un konsultācijas. Mērķis ir ārstēt simptomu, taču uzsvars tiek likts uz fizisko sagatavotību un dzīves kvalitāti. Osteopātijas un fizioterapijas kursu gala rezultāti, visticamāk, ir vienādi, neskatoties uz atšķirīgo pieeju disfunkcijai, kas tos iedvesmoja.