TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kas ir osteopātija?

Īsā atbilde

Osteopātija ir manuāla pieeja balsta un kustību aparāta traucējumu novērtēšanai un ārstēšanai, kuras pamatā ir uzskats, ka ķermeņa uzbūve un funkcija ir cieši saistītas. Speciālists ar rokām izmeklē un ietekmē locītavas, muskuļus un saistaudus, cenšoties atjaunot kustīgumu un mazināt sāpes.

Virzienu 19. gadsimta beigās ASV izveidoja ārsts Endrjū Teilors Stils. Tieši tāpēc Amerikas Savienotajās Valstīs osteopātijas doktors ir pilntiesīgs ārsts ar tādām pašām tiesībām kā medicīnas doktors, tostarp tiesībām izrakstīt zāles un operēt. Eiropā attīstība gājusi citu ceļu: šeit osteopāts vairumā valstu ir atsevišķa, ar medicīnisko izglītību nesaistīta profesija, un tās regulējums dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

Latvijā osteopātija nav atsevišķa reglamentēta ārstniecības specialitāte. Tuvākās regulētās jomas ir manuālā terapija, kas ir ārsta papildspecialitāte, kā arī fizioterapija un ārstnieciskā masāža. Praktiski tas nozīmē, ka pacientam pašam jāpārliecinās, vai izvēlētais speciālists ir reģistrēts Ārstniecības personu reģistrā un kādā tieši specialitātē, jo nosaukums „osteopāts“ pats par sevi kvalifikāciju neapliecina.

Tipiskā apmeklējumā speciālists iztaujā par sūdzībām, novēro stāju un kustību apjomu, pēc tam izmanto mīksto audu tehnikas, stiepšanu, locītavu mobilizāciju un dažkārt strauju manipulāciju. Seansi parasti ilgst apmēram stundu, un pēc tiem dažas dienas iespējamas vieglas muskuļu sāpes vai nogurums.

Zinātniskie pierādījumi ir nevienmērīgi. Vislabāk pētīta ir manuālās terapijas iedarbība hronisku muguras lejasdaļas sāpju gadījumā, kur pētījumi rāda nelielu vai mērenu īslaicīgu uzlabojumu, salīdzināmu ar citām aktīvām ārstēšanas metodēm. Turpretī apgalvojumiem, ka manuālas tehnikas ārstē iekšķīgas slimības, alerģiju, zīdaiņu kolikas vai neauglību, pārliecinoša pamatojuma nav.

Ja mugura sāp, saprātīga secība ir sākt nevis ar manuālu terapiju, bet ar izvērtējumu. Vispirms jāizslēdz brīdinājuma pazīmes, par kurām jārunā ar ģimenes ārstu. Pēc tam lielākajā daļā gadījumu ieteicams saglabāt ikdienas aktivitāti, nevis gulēt, un apgūt vingrinājumus pie fizioterapeita. Manuāla ārstēšana var būt papildinājums šajā posmā, ja tā mazina sāpes tik daudz, ka vingrinājumus kļūst vieglāk veikt. Ja pēc trim līdz četriem apmeklējumiem nekādas izmaiņas nav, kurss nav vērts turpināt.

Biežākā kļūda ir meklēt manuālu risinājumu problēmai, kas prasa diagnozi. Otra ir pieņemt, ka sprakšķis locītavā nozīmē, ka „kaut kas ir ielikts vietā“: skaņa rodas no gāzes burbuļa locītavas šķidrumā un pati par sevi nav ne ārstēšanas mērķis, ne rezultāta rādītājs. Trešā kļūda ir pārtraukt ārsta nozīmēto ārstēšanu par labu manuālajai terapijai; tās nav savstarpēji aizstājamas.

Kad manuāla ārstēšana nav piemērota

Manipulācijas nav ieteicamas, ja ir aizdomas par kaulu lūzumu, osteoporozi ar augstu lūzumu risku, audzēju, infekciju, svaigu traumu vai asinsreces traucējumiem, kā arī pacientiem, kuri lieto antikoagulantus. Kakla daļas strauja manipulācija ir atsevišķi vērtējama, jo aprakstīti reti, taču nopietni asinsvadu sarežģījumi.

Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja sāpes pavada roku vai kāju nejutīgums un vājums, urīna vai vēdera izejas nesaturēšana, drudzis, neizskaidrojams svara zudums vai ja sāpes radušās pēc kritiena.

Ar ko osteopātiju jauc

Manuālā terapija Latvijā ir ārsta papildspecialitāte, fizioterapija ir ārstniecības atbalsta profesija ar augstskolas izglītību un reģistrāciju, bet masāža ir atsevišķa kvalifikācija. Hiropraktika ir vēl viens atsevišķs virziens ar citu vēsturi un citu regulējumu. Šie nosaukumi praksē tiek lietoti savstarpēji, taču tiesības un izglītība aiz tiem atšķiras.

Vienkāršākā pārbaude ir jautāt par konkrēto ierakstu Ārstniecības personu reģistrā un par izglītības dokumentu. Ja atbilde ir izvairīga vai tiek piedāvāts ārstēt slimības, kas nav saistītas ar balsta un kustību aparātu, tas ir pietiekams iemesls neiet.

Ko pārbaudīt pirms apmeklējuma

Pirms pieraksta ir vērts noskaidrot speciālista izglītību, reģistrāciju un pieredzi tieši ar konkrēto problēmu. Uzticams speciālists nesola brīnumus, neatrunā no ārsta nozīmētās ārstēšanas un skaidri pasaka, pēc cik apmeklējumiem vajadzētu būt manāmam uzlabojumam.

Manuāla ārstēšana parasti darbojas labāk kopā ar fizisko aktivitāti un vingrinājumiem, nevis to vietā. Ja pēc vairākiem seansiem stāvoklis nemainās, pamatotāk ir atgriezties pie ārsta un pārskatīt diagnozi, nevis turpināt kursu. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Avoti