Kādi ir osteopātiskās ārstēšanas paņēmieni?

Osteopātijas pamatdoma ir tāda, ka balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi ietekmē vispārējo pašsajūtu un ka daļu no tiem var mazināt ar rokām. Praktiski nodarbība sākas ar izmeklēšanu: speciālists vērtē stāju, kustību apjomu, muskuļu tonusu un sāpīgās zonas, un tikai pēc tam izvēlas paņēmienu. Būtiska ir arī atgriezeniskā saite, jo lielākā daļa tehniku prasa pacienta līdzdarbību, piemēram, elpošanu vai pretestību noteiktā virzienā.

Maigākās metodes ir mīksto audu tehnikas, kas atgādina dziļu masāžu, un miofasciālā atbrīvošana, kurā ar ilgstošu, mērenu spiedienu tiek ietekmētas saistaudu plēves. Muskuļu enerģijas tehnikā pacients aktīvi saspringst pret speciālista pretestību, un pēc atslābināšanās kustību apjoms palielinās. Locītavu mobilizācija ir lēna, ritmiska kustība locītavas robežās. Vislielāko uzmanību piesaista straujā, nelielas amplitūdas manipulācija, kuras laikā bieži atskan raksturīgs klikšķis, taču tas nav ne kaula iestādīšana vietā, ne panākuma rādītājs, bet gan gāzes burbuļa veidošanās locītavas šķidrumā.

Kraniosakrālā terapija un viscerālās tehnikas, kurās runa ir par galvaskausa kaulu vai iekšējo orgānu smalkiem ritmiem, ir daļa no osteopātijas tradīcijas, bet tām zinātnisko pierādījumu ir maz, un daudzi speciālisti tās vērtē kritiski. To pašu var teikt par apgalvojumiem, ka manuāla ārstēšana spēj izārstēt iekšķīgas slimības, alerģiju vai zīdaiņu kolikas. Ja šādi solījumi parādās reklāmā, tā ir pazīme, ka pie šī speciālista nav vērts iet.

Manuālas metodes nav piemērotas visiem. Tās nav pieļaujamas, ja ir kaulu trauslums, iespējams lūzums, audzējs, infekcija, kakla asinsvadu bojājums vai svaiga trauma, un dažas kakla manipulācijas ir saistītas ar retām, bet nopietnām komplikācijām. Tāpēc pirms ārstēšanas ir svarīgi, lai sāpju cēlonis būtu novērtēts pie ārsta. Brīdinājuma pazīmes, ar kurām jāiet pie ārsta, nevis pie manuālterapeita, ir spēka zudums kājā vai rokā, nejutīgums cirkšņa apvidū, urinācijas traucējumi, nakts sāpes, drudzis un neizskaidrojams svara zudums.

Ja sāpes ir nespecifiskas un ārsts nopietnu cēloni izslēdzis, saprātīga taktika ir manuālo ārstēšanu skatīt kā papildinājumu kustībām, nevis kā aizstājēju. Mūsdienu pieeja muguras sāpēm balstās uz aktivitātes saglabāšanu, pakāpenisku slodzes palielināšanu un vingrinājumiem, ko pielāgo fizioterapeits; manuālas tehnikas var mazināt sāpes un atvieglot kustību uzsākšanu. Vienojieties par konkrētu apmeklējumu skaitu un pārvērtējiet rezultātu: ja pēc dažām reizēm uzlabojuma nav, ārstēšanas plāns jāmaina, nevis jāturpina bezgalīgi.