Flashback un foreshadowing ir divi romānos izmantotie literārie paņēmieni, lai sižetu attīstītu radošāk. Tie var arī palīdzēt rakstītājam uzrakstīt garu stāstu, ja ir nepieciešama tikai neliela informācija. Vienkārši sakot, atmiņa apraksta kaut ko, kas noticis pirms stāsta sākuma, savukārt priekšvēstnesis sniedz norādes uz kaut ko svarīgu, kas notiks vēlāk stāstā. Reizēm uzplaiksnījums darbojas kā priekšvēstnesis, ja tas arī dod norādes uz kaut ko, kas notiks vēlāk, taču tas ne vienmēr tā ir. Atskats un priekšvēstnesis gan pārtrauc stāsta pašreizējo sižetu, un, ja netiek pareizi apstrādāts, lasītāju var mulsināt, tāpēc vairums rakstnieku tos izmanto saprātīgi.
Dažos gadījumos vienlaikus tiek izmantots atskats un priekšvēstnesis, lai sniegtu lasītājam priekšstatu par to, kas varētu notikt vēlāk stāstā. Parasti šī ir diezgan neskaidra ideja; tas ir tāpēc, ka ir svarīgi ieinteresēt lasītāju un likt viņam turpināt lasīt, bet neatdot beigas, kas var radīt pretēju efektu. Lai sniegtu pamata piemēru, rakstnieks var aprakstīt varoni, kuru pagātnē nogalināja ar ieroci, lai norādītu, ka nākotnē līdzīgā veidā varētu tikt nogalināts cits varonis.
Ir svarīgi atcerēties, ka zibakciju un priekšvēstures ne vienmēr izmanto kopā. Dažreiz atskats tiek izmantots, lai palielinātu izpratni par pašreizējo notikumu vai personāžu. Bieži vien atmiņa ir lielisks veids, kā pamatot noteikta varoņa motivāciju. Piemēram, ja lasītājs uzzina, ka ar kādu varoni kaut kas noticis, kad viņš vai viņa bija jaunāks, tas varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc viņš stāstā vienkārši uzvedās noteiktā veidā. Tas var būt svarīgs rakstura attīstības aspekts.
Un otrādi, priekšvēsture tiek izmantota, lai palīdzētu lasītājam paredzēt, kas varētu notikt, vai mudinātu lasītāju izdarīt minējumu. Tas bieži notiek diezgan agrīnā stāsta sākumā un bieži tiek izmantots nodaļas beigās vai pat vienas sērijas grāmatas beigās. Foreshadowing ir nedaudz vienkāršāks paņēmiens nekā flashback; tas var notikt, ja autors atzīmē, piemēram, varonim ir slikta pašsajūta. Tas uzreiz liek lasītājam aizdomāties, kas varētu notikt nākotnē, kas varētu izraisīt šo slikto sajūtu. Atskatu un priekšvēstu izmantošana tekstā var būt labs veids, kā palielināt lasītāja vispārējo iesaistīšanos stāstā.