Ētikas loma cilvēkresursu vadībā ir vienkārši fakts, ka ētika ir visas cilvēkresursu vadības prakses galvenais stūrakmens. Patiešām, cilvēkresursi (HR) nodarbojas ar biznesa uzņēmuma personīgajiem aspektiem, un tas skar daudzus jautājumus, kas prasa ētikas standartu piemērošanu. Dažas no jomām, kas to pierāda, ietver darbinieku pieņemšanu darbā un paaugstināšanas, diskriminācijas, seksuālas uzmākšanās un privātuma jautājumus, kā arī noteikto darba drošības un veselības standartu ievērošanu.
Viena no galvenajām cilvēkresursu nodaļas funkcijām ir darbinieku pieņemšana darbā. Tas ir svarīgs pienākums, kam ir daudzas sekas potenciālajiem darbiniekiem, kuri var gūt labumu no darba iegūšanas vai palikt bez darba. Cilvēkresursu vadītājam, kuram bieži ir pēdējais vārds, pieņemot lēmumu par to, kuru pieņemt darbā, darbā pieņemšanas procesā ir jābūt patiesi ētiskam. Viņam vai viņai ir jānodrošina, ka cilvēki tiek pieņemti darbā, pamatojoties uz nopelniem, nevis personīgām vai profesionālajām aizspriedumiem, vēlmēm vai tieksmēm. Piemēram, ja vīrietis cilvēkresursu vadītājs saskaras ar lēmumu pieņemt darbā vienu no divām sievietēm, viņam ētiski ir jāpamato galīgais lēmums uz kvalificētāko no pāra, nevis pievilcīgāko.
Cilvēkresursu vadītāji un citi nodarbinātības lēmumu pieņēmēji nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli, mēģinot to izmantot kā līdzekli potenciālo vai esošo darbinieku seksuālai uzmākšanai. Piemēram, ētikas ievērošana prasa, lai cilvēkresursu vadītājs no izmisušajiem pretendentiem neprasītu seksuālu labumu apmaiņā pret darba solījumiem. Vadītāji nedrīkst pieprasīt no darba ņēmējiem seksuālus vai citus labumus apmaiņā pret darba saglabāšanu vai noteiktu pabalstu saņemšanu.
Protams, ētikas loma cilvēkresursu pārvaldībā nebūtu pilnīga bez svarīgā diskriminācijas jautājuma, piemēram, diskriminācijas, kuras pamatā ir reliģija, dzimums, invaliditāte, rase, fiziskas īpašības, seksuālā orientācija, politiskā piederība vai kaut kas tik triviāls kā sporta komanda, kuru atbalsta topošais darbinieks. Dažkārt lēmums par to, kuru pieņemt darbā, ir vairāk atkarīgs no cilvēkresursu vadītāja tieksmēm, nevis no organizācijas vajadzībām. Jebkura organizācija, kurā cilvēkresursu procesi nav stingri iesakņojušies ētikā, galu galā cietīs no nekompetentiem darbiniekiem un ražošanas jaudas samazināšanās vai nepietiekamības.
SmartAsset.