Iedomības funkcija dzejā ir piedāvāt alternatīvu veidu, kā nodot dzejoļa vēstījumu. Tas ir vai nu, lai pievienotu dziļāku nozīmi vai slēptu ziņojumu, izmantojot mazāk acīmredzamu formātu. Iedomība dzejā ir bijusi angļu valodā kopš viduslaikiem, taču tā ir no senākas, klasiskākas tradīcijas. Tas joprojām ir populārs triks, ko izmanto mūsdienu dzejā visdažādākajās dzejas formās.
Iedomība dzejā ir paplašināta metafora. Tas aptver lielu dzejoļa segmentu un var pat aptvert visu dzejoļa garumu. Kā metafora tā ir gudra patiesā stāsta aizstāšana ar citu. Tomēr dziļā jēga nemainās no viena stāsta uz otru. Nozīme bieži vien ir kulturāli specifiska atkarībā no etniskās piederības vai reliģijas, un lasītājiem, kas mazāk pazīstami ar šo kultūru, tā var nebūt acīmredzama.
Dzejā ir divi galvenie iedomības veidi, un katram no tiem ir savas funkcijas. Pirmais veids ir viduslaiku itāļu iedomība, kas pazīstama kā Petrarkas iedomība. Šī iedomība griežas ap mīlestības izpausmēm. Funkcija tāpēc ir izskaidrot mīļotā situāciju un arī atrast jaunus veidus, kā izteikt mīlestības jūtas. Šī funkcija tiek veikta, ņemot vērā situāciju vai ideju un pēc tam paplašinot, līdzīgi kā slavenā metafora “pasaule ir tikai skatuve” izplešas uz āru, aptverot lielākas idejas.
Petrarkas iedomības sākotnējā funkcija dzejā padevās atkārtojumiem un klišejām. To aizstāja metafiziskā iedomība, kas sastopama metafiziskajā dzejā. Metafiziskās iedomības funkcija dzejā ir paplašināt metaforas lētticību līdz lūzuma punktam un atrast jaunus, svaigus veidus, kā vienu priekšmetu vai ideju aizstāt ar citu. Piemērs tam ir Endrjū Mārvela dzejolis “Rasas piliens”, kur viņš rasas pilienu salīdzina ar cilvēka dvēseli:
“Tātad dvēsele, tas piliens, tas stars
No mūžīgās dienas skaidrās avota,
(Vai tas varētu būt redzams cilvēka ziedā?)
Joprojām atceroties savu agrāko augumu,
Izvairās no saldajām lapām un zied zaļi,
Un, atceroties savu gaismu,
Vai savās tīrajās un riņķojošās domās izsaka
Jo lielākas debesis, jo mazāk.
Iedomības funkcija ir nodrošināt gudru līdzekli vienas domas aizstāšanai ar citu. Iedomības funkcija dzejā nav kontrolēt struktūru vai tēmu, bet gan izcelt gudrību dzejas formā. Galvenā funkcija ir piesaistīt lasītāja/klausītāja uzmanību un likt lasītājam vairāk koncentrēties uz dzejoļa saturu un nozīmi.