Kaņepes, ko sauc arī par kaņepēm vai marihuānu, cilvēki ir izmantojuši šķiedrvielu iegūšanai, medicīnā un kā psihoaktīvu vielu vismaz 4,500 gadus. Tās bioloģiskais nosaukums ir Cannabis sativa ar pasugu Cannabis sativa indica, ko visbiežāk izmanto atpūtas vai medicīniskiem nolūkiem. Agrākais pavērsiens kaņepju vēsturē ir pārogļotas kaņepju sēklas, kas datētas ar 2500. gadu p.m.ē., kas atrastas uz rituāla katla Rumānijā. 2008. gadā gandrīz divas mārciņas kaņepju tika atrastas apraktas Guši šamaņa kapā, kurš dzīvoja aptuveni 700. gadus pirms mūsu ēras Gobi tuksnesī Ķīnas ziemeļos. Augu ģenētiskā analīze atklāja, ka tie ir audzēti, nevis savvaļā.
Slavenākie sākotnējie kaņepju lietotāji bija Indijas un Nepālas hinduisti. Soma, narkotika, kas agrīnajos hinduistu tekstos minēta kā apreibinošs halucinogēns, varētu būt atsauce uz kaņepēm. Izplatoties ar indoāriešu kultūru no Indijas uz āru, kaņepes ieviesa asīriešiem (Irāka/Sīrija), skitiem (Eirāzijas stepē) un trāķiem/dakiešiem (Grieķijā un Balkānos) 3. un 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Pēdējās kultūras šamaņus sauca par kapnobatajiem – “tiem, kas staigā pa dūmiem / mākoņiem”. Viņi izmantoja dedzinošus kaņepju ziedus, lai izraisītu transa stāvokli. Tiek uzskatīts, ka šo praksi ir mantojuši grieķu orākuli un pielūdzēji, tostarp Dionīsa kulta pārstāvji.
Pirmos lietotājus kaņepju vēsturē augs būtu piesaistījis arī tā pozitīvās medicīniskās īpašības, tostarp sāpju, sliktas dūšas, depresijas mazināšana un apetītes veicināšanas līdzeklis. Mūsdienu zinātne ir atklājusi papildu priekšrocības no kaņepēm, tostarp vēža šūnu augšanas kavēšanu un atmiņas traucējumu mazināšanu gados vecākiem cilvēkiem. No negatīvās puses ir konstatēts, ka kaņepju lietošana korelē ar trauksmi, taču notiek diskusijas par to, vai tās nozīme ir izraisoša vai tikai korelatīva. Marihuānas dūmos ir kaitīgas ķīmiskas vielas, tāpēc pacienti, kas patērē šīs zāles medicīniskiem nolūkiem, bieži to dara iekšķīgi vai izmantojot iztvaicētāju.
Pēc tam, kad kaņepes tika brīvi lietotas tūkstošiem gadu, lielas izmaiņas kaņepju vēsturē notika 20. gadsimta sākumā, kad Amerikas Savienoto Valstu aizlieguma piekritējiem izdevās panākt, ka valdība nosaka šo narkotiku kriminālatbildību, sākot ar 1937. gada Marihuānas nodokļu likumu. Tam sekoja nākamie tiesību akti 1951. un 1971. gadā (1971. gada visaptverošais narkotiku lietošanas novēršanas un kontroles akts). Vadošā figūra kaņepju kriminalizācijā bija konservatīvais Harijs Džeikobs Anslingers, kurš šo narkotiku saistīja ar morālo pagrimumu un pat spontānu slepkavību.
No 1970. gadiem līdz mūsdienām kaņepju likumība ir bijusi strīdīgs jautājums starp tiem, kas iestājas par aizlieguma atcelšanu, un tiem, kas vēlas to ievērot. Medicīniskā marihuāna ir atļauta vairākos ASV štatos, pārkāpjot federālos pretmarihuānas likumus. Valsts un federālā līmenī notiek plašas debates.