Patērētāju uzvedības apjoms ir plašs darbību klāsts, ko patērētāji iesaistās, pētot, pērkot, lietojot un atbrīvojoties no produktiem. Šī tēma interesē tirgotājus un citus pētniekus, kuri pēta, kā patērētāji uzvedas tirgū. Šī informācija var būt svarīga, lai izstrādātu produktus un reklāmas kampaņas, kas efektīvi atbilst patērētāju vajadzībām. Psihologi un antropologi pēta patērētāju uzvedību vairāk teorētisku iemeslu dēļ, interesējoties par to, kā tā mijiedarbojas ar citiem cilvēka uzvedības aspektiem.
Patērētāji, pērkot produktus, veic dažādas darbības. Patērētāju uzvedības joma pārbauda patērētāju pieņemtos lēmumus un to, kā viņi tos pieņem, aplūkojot to, kas, kad, kur, kāpēc un kā tiek patērēts produkts. Piemēram, uzņēmumi vēlas uzzināt, kāpēc patērētāji pērk produktus un kādas vajadzības tiek apmierinātas ar patēriņu. Tie var ietvert pamatvajadzības, piemēram, badu un pajumti, kā arī vēlmi pēc psiholoģiskā piepildījuma, izmantojot produktus, kas sniedz baudu vai nozīmi.
Uzņēmumi arī vēlas zināt, kad patērētāji veic pirkumus, aplūkojot pirkumu biežumu un nosacījumus, kādos tie notiek. Pētījums par patērētāju uzvedības jomu, piemēram, informē par gala displeju izmantošanu kases aparātu tuvumā, lai mudinātu cilvēkus veikt pirkumus pēdējā brīdī. Pētījumi par patērētājiem liecina, ka mazas preces, piemēram, konfekšu batoniņi, kas, iespējams, nav bijuši patērētāja plānoto preču sarakstā, var tikt pievienoti iepirkumu grozam, ja tie tiek uzrādīti iepirkšanās procesa beigās.
Tāpat patērētāju uzvedības tvērumā tiek aplūkots, kā patērētāji pieņem pirkuma lēmumus, tostarp izpētes procesu, kā arī plānotos un neplānotos pirkumus veikalu vidē. Patērētāju uzvedības “kas” var būt ļoti svarīgs arī tirgotājiem, kuri vēlas uzzināt, kādas lietas patērētāji pērk. To var noteikt sociālekonomiskā klase, kā arī psiholoģiskie faktori, piemēram, spiediens iegādāties konkrētu preci, lai tā atbilstu noteiktai grupai.
Pētījumos par patērētāju uzvedības jomu aplūkotas arī izmešanas metodes, kas var ietvert dāvināšanu ar rokām, pārstrādi vai produktu izmešanu. Šo lēmumu psiholoģija var būt sarežģīta. Izpratne par to, kad un kā patērētāji atbrīvojas no priekšmetiem, var palīdzēt uzņēmumiem pozicionēt sevi, lai piesaistītu patērētājus. Piemēram, veikali var nodrošināt kārbu un pudeļu otrreizējās pārstrādes atpirkšanas pakalpojumus, lai klienti varētu atgriezt produktus no iepriekšējiem apmeklējumiem un atgūt naudu, mudinot viņus tērēt šo naudu veikalā.