Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (ADHD) un autisms ir apstākļi, kas parasti tiek diagnosticēti bērnībā, lai gan arī pieaugušajiem ir šie stāvokļi. ADHD un autisms ir atsevišķi un atšķirīgi apstākļi, taču pētnieki ir atklājuši, ka starp šiem stāvokļiem ir daži savienojumi vai līdzības. Piemēram, saikne starp ADHD un autismu īpaši attiecas uz dažu uzvedību līdzībām un līdzību to hromosomu atrašanās vietā.
Lai gan starp abiem nosacījumiem ir atšķirības, ir arī līdzības. Gan autisma, gan ADHD bērni var izrādīt dusmu lēkmes vai traucējumus savās darbībās, un var būt nepiedienīga ķiķināšana, smiekli, pārtraukumi vai runāšana. Var būt mazs acu kontakts, vai arī bērns var neklausīties norādījumos. Bērns var būt impulsīvs vai bieži pieļauj neuzmanības kļūdas. Būs nekonsekvence vai problēmas smalkajās un rupjās motoriskajās prasmēs.
Tā kā pētnieki tagad ir vairāk informēti par ģenētiku nekā agrāk, viņi spēj meklēt informāciju par dažādu apstākļu ģenētisko cēloni. Šāda veida pētījumi attiecas uz to, kā un kāpēc apstākļi rodas no fiziskā viedokļa. Pētījumā, ko publicēja American Journal of Human Genetics, pētnieki atklāja, ka, neskatoties uz to, ka ADHD un autisms atšķiras, tie faktiski abi atrodas 16. hromosomā.
Sākumā nebija pilnībā saprotams, kā 16. hromosoma var būt iesaistīta gan ADHD, gan autismā, jo, lai gan pastāv līdzības, katrā stāvoklī ir arī ievērojamas atšķirības simptomu izpausmē. Vēlāk daži pētnieki domāja, ka gēni ne vienmēr ir raksturīgi tikai vienai diagnozei. Citiem vārdiem sakot, viņi domāja, ka viens gēns var potenciāli nosliece cilvēku attīstīt virkni apstākļu, nevis tikai viens stāvoklis. Viņi domāja, ka ir iespējams, ka 16. hromosoma ir nosliece uz ADHD, autismu vai kādu no vairākiem stāvokļiem, nevis 16. hromosoma, kas paredz tikai vienu stāvokli.
Jāatzīmē, ka, lai gan pētnieki ir atklājuši, ka autisms un ADHD atrodas 16. hromosomas vietā, pētniekiem joprojām ir aizdomas, ka šajos apstākļos ir iesaistīti arī ar vidi saistīti faktori. Piemēram, viņi uzskata, ka vide ietekmē 16. hromosomas izpausmi, un tai ir nozīme, nosakot, vai cilvēkam būs ADHD vai autisms. Pētījumi par šo jautājumu turpinās, un pētnieki pieliek pūles, lai turpmāk noteiktu mijiedarbības raksturu starp ģenētiku un vidi saistībā ar ADHD un autismu.