Atmiņa apraksta cilvēka spēju atcerēties noteiktus notikumus, faktus un prasmes, savukārt koncentrēšanās attiecas uz spēju koncentrēt uzmanību uz kādu konkrētu priekšmetu vai vides daļu, izslēdzot citus. Skaidrāko saikni starp atmiņu un koncentrēšanos var redzēt faktā, ka cilvēki biežāk atceras informāciju vai notikumus, uz kuriem viņi koncentrējas. Cilvēks, kurš koncentrējas, piemēram, grāmatas lasīšanai, visticamāk atcerēsies informāciju no grāmatas, nevis vārdus no dziesmas, kas skan fonā. Vēl viena saikne starp atmiņu un koncentrēšanos ir acīmredzama faktā, ka dažos gadījumos atmiņa faktiski virza koncentrēšanos; cilvēki mēdz koncentrēt savu uzmanību uz vidi, pamatojoties uz savām atmiņām, jo atmiņa var dot kontekstu koncentrācijai.
Paaugstināta koncentrācija uzlabo cilvēka spēju piesaistīt dažādus koncentrēšanās objektu aspektus atmiņā. Šī saikne starp atmiņu un koncentrēšanos ļoti interesē psihologus, izglītības speciālistus un studentus. Iegaumēšana ir svarīgs izglītības aspekts gan akadēmiskajās aprindās, gan darba apmācībā. Izglītojamie var izmantot saikni starp atmiņu un koncentrēšanos, lai uzlabotu informācijas iegaumēšanas ātrumu. Ir daudz dažādu darbību, ko var veikt, lai uzlabotu koncentrēšanos, tādējādi uzlabojot atmiņu.
Atmiņu un koncentrēšanos var krasi uzlabot, kontrolējot savu mācību vidi. Izvairīšanās no tādiem traucēkļiem kā tālruņi, fona mūzika un televizors ļauj pievērst uzmanību materiālam, kas jāiegaumē. Pat ja šie traucējošie faktori paliek otrajā plānā, tie joprojām var traucēt koncentrēšanos, tādējādi mazinot saiknes starp atmiņu un koncentrēšanos efektivitāti. Mācības klusā telpā, kurā ir visi nepieciešamie mācību materiāli un nav traucējošu faktoru, pasargā cilvēka koncentrēšanos pret ārējiem traucējumiem un var ievērojami palielināt ātrumu, ar kādu cilvēks var iegaumēt lielu informācijas daudzumu.
Saikne starp atmiņu un koncentrēšanos darbojas abos virzienos — atmiņai var būt tieša ietekme uz to, kā cilvēks koncentrējas uz savu koncentrēšanos. Tas jo īpaši attiecas uz pazīstamām vidēm, kurās cilvēks ir pavadījis daudz laika. Jaunā vidē, piemēram, jaunā birojā, persona, kurai nepieciešama pildspalva, visticamāk, pārmeklēs biroju, līdz atradīs to, ko meklē. Kāds, kurš pārzina biroju un priekšmetu novietojumu birojā, koncentrēsies uz vietu, kur viņš, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, zina, ka atradīs pildspalvu. Tāpēc atmiņa šādās situācijās virza koncentrēšanos.