Darba atmiņa ir pazīstama arī kā īstermiņa atmiņa. Mācīšanās attiecas uz jēdzienu vai ideju dziļākas izpratnes iegūšanu, uzlabotu spēju veikt noteiktus uzdevumus vai mainīt uzvedību. Darba atmiņa un mācīšanās ir saistītas, jo informācija, ko glabājam mūsu darba atmiņā, tieši ietekmē to, ko un kā mēs mācāmies. Mēs mācāmies tikai to, kas vienā brīdī ir bijis mūsu darba atmiņā, tāpēc darba atmiņa un mācīšanās ir nesaraujami saistītas.
Īstermiņa atmiņa jeb darba atmiņa attiecas uz visu, ko cilvēks noteiktā laikā patur savā prātā. Tas ir saistīts ar stimuliem, kas viņus ieskauj, kā arī ar visu, pie kā viņi strādā, lasa, domā vai koncentrējas. Darba atmiņa ietver visu, ko cilvēks apzinās un pie kā strādā konkrētajā brīdī. No darba atmiņas informācija tiek pazaudēta vai pārnesta uz ilgtermiņa atmiņu. Liela daļa informācijas, kas iet caur cilvēka prātiem, tiek zaudēta neatkarīgi no tā, vai tie ir nebūtiski ārēji stimuli, tiek izmantoti maz vai nav rūpīgi apstrādāti.
Mācīšanās attiecas uz informāciju, ko cilvēks apstrādā un saglabā. Tas attiecas arī uz spēju iegūšanu vai uzlabošanu, lai izpildītu uzdevumus vai izprastu jēdzienu dziļāk nekā iepriekš. Piemēram, cilvēku, kurš ir uzlabojis savas prasmes spēlēt beisbolu vai kurš tagad saprot kvantu fiziku vai filozofiju dziļāk nekā iepriekš, var raksturot kā mācīšanos. Mācīšanās var attiekties arī uz izmaiņām uzvedībā. Piemēram, cilvēks, kurš smēķēja cigaretes, iespējams, pamanīja, ka ikreiz, kad viņš smēķē, viņš, visticamāk, ļoti klepo, kā rezultātā viņš mainīja savu uzvedību, vairs nesmēķējot.
Saikne starp darba atmiņu un mācīšanos ir tāda, ka informācijai ir jāiziet caur cilvēka darba atmiņu, lai to apgūtu. Visa informācija, kas iet caur cilvēka darba atmiņu, netiek apgūta. Ja skolēns iegaumē atbildes matemātikas ieskaitē vai vārdu krājuma viktorīnā, lai to nokārtotu un pēc tam informāciju nekavējoties aizmirstu, viņš nav iemācījies. Savukārt, ja cilvēks pēta patoloģisku psiholoģiju un personības traucējumus un pēc tam izmanto šo informāciju, lai efektīvāk mijiedarbotos ar kādu, kam ir šādi personības traucējumi, tad viņš ir apstrādājis informāciju savā darba atmiņā un to apguvis. Tāpēc darba atmiņa un mācīšanās ir viena no otras atkarīgas, jo apgūtajam vispirms ir jābūt aktīvi iesaistītam cilvēka darba atmiņā.