Galvenā saikne starp kultūru un izziņu ir tāda, ka dažādas kultūras nodrošina ietvaru katra dalībnieka domāšanas procesiem, uztverei, uzskatiem un piešķir svarīguma pakāpi dažādām ikdienas dzīves jomām. Viens no izziņas izpētes mērķiem ir aprakstīt, kā dažādi cilvēki uztver apkārtējo pasauli un reaģē uz to. Saskaņā ar dažām izziņas teorijām cilvēki veido savus unikālos uzvedības veidus, pamatojoties uz ārējiem stimuliem viņu ikdienas vidē. Šī konkrētā ideja bieži ir saistīta ar mācīšanās un socializācijas procesiem, kas notiek katrā kultūrā. Socializācijas procesi parasti sākas katras kultūras locekļiem, sākot ar viņu dzimšanas brīdi.
Daudzi psihologi, kas pēta kultūru un izziņu, ziņo, ka attiecīgās kultūras vērtības un prakse atstāj dziļu iespaidu uz tās dalībniekiem zemapziņas un pat neapzinātā līmenī. Daži no viņu pētījumiem parāda tiešu saikni starp cilvēku kognitīvajiem modeļiem un to, vai viņi uzauguši individuālisma un kolektīvisma kultūrā. Cilvēki, kas auguši kolektīvisma kultūrā, parasti uzskata sevi par veseluma daļu, un cilvēki no individuālistiskās kultūras uztver sevi kā atsevišķas vienības. Rezultātā radušās atšķirības ir redzamas tādās jomās kā vizuālā uztvere un valoda. Daži pētījumi liecina, ka dažādi cilvēki lasa tekstu un skatās attēlus dažādos virzienos atkarībā no kultūras, kurā viņi izglītojušies bērnībā.
Dažādas disciplīnas, piemēram, antropoloģija un socioloģija, arī bieži ietver kultūras un izziņas pētījumus. Pētnieki, kas pēta sociālo izziņu, bieži ziņo, ka cilvēkiem tiek mācītas dažādas idejas par to, kas ir sociāli piemērots atbilstoši viņu kultūrai. Šīs variācijas parasti noved pie tā, ka vienas kultūras locekļi vienu noteiktu uzvedību garīgi apstrādā kā pozitīvu, savukārt cita kultūra to pašu uzvedību var uztvert kā negatīvu. Piemēram, uzspļaušana uz kādu cilvēku dažās kultūrās tiek uzskatīta par apvainojumu, savukārt citās kultūrās šī darbība tiek uzskatīta par svētību kaitīgo garu izraidīšanai. Šis piemērs ir tikai viens no daudzajiem, kas saistīti ar kultūru un izziņu, kas ir savstarpēji saistītas.
Kultūras izziņas disciplīna bieži vien ir saistīta ar to, kā dažādas kultūras ietekmē savu biedru vērtības. Cilvēki, kuri aug kultūrā, kurā tiek vērtēti individuāli panākumi, parasti piešķir lielāku nozīmi individuālajām brīvībām nekā noteiktai praksei, kas var sniegt labumu visai sabiedrībai. Šī saikne starp kultūru un izziņu bieži veido citas jomas, piemēram, likumus, ekonomisko praksi un pat noteiktās sabiedrības pieņemtās kultūras reliģiskās tradīcijas.