Pančakarma un ājurvēda ir savstarpēji saistīti jēdzieni. Pēc definīcijas Pančakarma ir specializēta medicīnas prakse, kurā tiek izmantoti ājurvēdas medicīnas pamatjēdzieni, lai izstrādātu personalizētu un enerģisku režīmu slimību ārstēšanai un profilaksei. Ājurvēda tiek praktizēta, ievērojot īpašas diētas un dzīvesveida vadlīnijas, kas ietver tādu ārstniecības augu lietošanu un uzņemšanu, kas paredzēti, lai novērstu toksicitātes izraisītas slimības kopā ar prāta/ķermeņa praksi, piemēram, jogu un meditāciju. Pančakarma īpaši koncentrējas uz ājurvēdas tradīciju attīrošo un atjaunojošo aspektu. Vārds Pančakarma burtiski tiek tulkots kā “pieci akti”, un praksē terapija tiek veikta, izmantojot piecas specifiskas terapeitiskās darbības, lai izvadītu no sistēmas toksīnus, neradot nevēlamus bojājumus.
Došas jēdziens tiek piemērots enerģijas kustības principam ķermeņa sistēmā Pančakarmā un Ājurvēdā. Pančakarma koncentrējas uz trīs došu – vata, pitta un kapha – līdzsvaru, lai novērstu un ārstētu slimības. Vata ir primārā dzīvības spēka kustība, pitta ir gremošanas un vielmaiņas enerģija, un kapha ir struktūras un eļļošanas enerģija. Pirms tiek plānots Pančakarmas režīms, profesionāls ājurvēdas klīnikas ārsts nosaka, kur ir īpaši izteikta nelīdzsvarotība, kas palīdz viņam vai viņai noteikt došu pašreizējo statisko stāvokli un piemērotu ārstēšanas metodi. Gremošanas uguns jeb “agni” ir vēl viens svarīgs jēdziens Pančakarmā un Ājurvēdā, jo tas ir galvenais veids, kā ķermenis sadalās un izvada toksīnus.
Ar augiem piesūcinātu eļļu masēšana bieži ir pirmais solis Pančakarmas un ājurvēdas praksē. Panchokarma ārstēšana stimulē gremošanas uguni, izmantojot enerģisku masāžu, dažreiz kopā ar karstā tvaika terapiju, lai sasniegtu un ārstētu kuņģa-zarnu trakta (GI) trakta dziļos audus. Masāža veicina arī dziļu relaksāciju, kas nepieciešama, lai efektīvi īstenotu prāta/ķermeņa medicīnu. Pēc šīs sākotnējās darbības tiek veiktas atlikušās procedūras, lai veicinātu uzkrāto toksīnu izvadīšanu caur organisma dabiskajiem izvadīšanas kanāliem. Procedūras ietver zāļu fizioloģiskā šķīduma ievadīšanu degunā un jaudīgāko no Panchokarma procedūrām “basti”, kas ievada ārstnieciskās eļļainās vielas resnajā zarnā.
Pēc Panchokarma terapijas pabeigšanas indivīdam parasti tiek dots norādījums ievērot veselīgu dzīvesveidu, lai novērstu toksīnu uzkrāšanos. Ja došas paliek līdzsvarotas un bez šķēršļiem, tiek uzskatīts, ka slimības process bieži vien neprogresēs. Ja sistēma tomēr kļūst nelīdzsvarota, Panchokarma ārstēšanu var izstrādāt tā, lai tiktu ņemta vērā visa indivīda ājurvēdas vēsture, kas palīdz procesam kļūt patiesi holistiskam un efektīvākam.