Septiskais šoks ir viena no komplikācijām, kas var rasties, ja pneimonija netiek kontrolēta. Pneimonija ir plaušu infekcija, un tā var izraisīt nelielu gaisa maisiņu jeb alveolu iekaisumu. To var izraisīt tādi aģenti kā sēnītes, parazīti un baktērijas. Septiskais šoks var rasties, ja baktērijas izslēdz asinsriti un asinis izplūst cauri asinsvadu sieniņām, izraisot audu pietūkumu. Pneimonijas un septiskā šoka kombinācija var izraisīt orgānu mazspēju un pat nāvi.
Daži no simptomiem, kad organismā rodas pneimonija un septiskais šoks, ir sāpes krūtīs, drudzis un apgrūtināta elpošana. Stāvoklis var būt izteiktāks tiem, kuri ir vecāki un cieš no sirds problēmām, kā arī smēķētājiem. Antibiotikām parasti izdodas izārstēt pneimoniju, tomēr septiskais šoks var ātri iestāties, ja pacienti nereaģē uz ārstēšanu. Ārsti var diagnosticēt problēmu, veicot rentgena starus un pārbaudot krēpu. Tas attiecas uz gļotām un siekalām, kas tiek izvadītas no elpceļiem klepus laikā.
Septiskais šoks tiek uzskatīts par neatliekamo medicīnisko palīdzību un ārstēšanu, un ir svarīgi to ātri pārvaldīt. Ārsti parasti ārstē šo stāvokli, vispirms koriģējot hipoksiju. Tas ir tad, kad ķermeņa audos nav pietiekami daudz skābekļa. Ātri tiks novērsta arī hipotensija, kas ir ārkārtīgi zems asinsspiediens. Pēc tam ārsts mēģinās noteikt precīzu infekcijas cēloni un var to ārstēt ar pretmikrobu līdzekļiem vai pat operāciju.
Rentgena attēls, kas tiek veikts, ja ir aizdomas par pneimoniju un septisku šoku, dažkārt var liecināt par šķidrumu plaušās. Šo stāvokli sauc par plaušu tūsku, un tas rodas, ja šķidrums no asinsvadiem izplūst apkārtējos audos. Septiskā šoka turpmākā vadība ietver atbilstošus ventilācijas pasākumus, īpaši tiem pacientiem, kuriem ir akūta respiratorā distresa sindroms (ARDS). Pacientus var ārstēt arī ar kortikosteroīdiem, kas ir steroīdu hormoni, ko parasti lieto astmas ārstēšanai. Steroīdi darbojas, lai mazinātu iekaisumu.
Lai gan baktērijas ir tipisks pneimonijas un septiskā šoka cēlonis, šim stāvoklim ir arī citi riska faktori. Alkoholisms, smēķēšana un saskarsme ar noteiktiem dzīvniekiem ir saistīta ar dažāda veida pneimoniju. Citi vīrusa celmi var ietvert vīrusu pneimoniju, sēnīšu pneimoniju un parazītu pneimoniju. Herpes simplex vīruss var izraisīt arī pneimonijas attīstību, lai gan tas ir reti. Sēnīšu pneimonija ir arī reti sastopama, taču tā var rasties cilvēkiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma.